Kaukāza valdniece Vladikaukāza.17

Pati Svētā Georgija baznīca ir klasiska armēņu stila reliģiozā celtne, kura būvēta no māla ķieģeļiem un tā tiešām izskatās visai interesanti. Tāpat interesantas ir arī šīs baznīcas vitrāžas un freskas. Savukārt šīs baznīcas pagalmu rotā vēl viens no Vladikaukāzas apskates objektiem, kurš bieži tiek minēts dažādos ceļvežos. Šis objekts ir krusti, jeb kā tos dēvē armēņi- tie ir hačkari (speciāli izgatavoti tā saucamie-svētie akmeņi, kurus vis biežāk rotā krusta zīmes).

Šie krusti šeit ir uzstādīti par piemiņu armēņu tautas 1915.gada genocīda upuriem. Te pat atrodas arī krusts, jeb hačkars, kurš šeit ir uzstādīts par godu 1700. gadadienai, kopš Armēnija pieņēmusi kristietību. Patiesībā apskatot šos krustus-hačkarus man neviļus radās jautājums! Kāds tad īsti ir sakars, šiem diviem ar Armēniju saistītajiem notikumiem, ar Vladikaukāzu? Labi! Saprotu, ka viens varētu būt tas, ka jau pieminētā, 1915.gadā, armēņu genocīda laikā daudzi armēņi bēga no savas zemes un daļa no viņiem nonāca, un apmetās arī šeit Vladikaukāzā. Toties ar to, ka pirms 1700 gadiem tika kristīta Armēnija, Vladikaukāzai īsti nav nekāda sakara.

Noslēdzot stāstījumu par Vladikaukāzas armēņiem un viņu baznīcu vēlos piebilst, ka armēņi visā Krievijā, gandrīz visos laikos, ir izbaudījuši zināmas privilēģijas. Īsāk sakot, kas bija atļauts armēņiem un armēņu baznīcai, tas nebija atļauts daudziem citiem. Kāpēc tā? Šķiet lai to izskaidrotu ir jāatskatās vēsturē. Un vēsture ir tāda, ka armēņi, vairākos Kaukāza reģionā notikušajos karos, gandrīz vienmēr ir bijuši Krievijas impērijas sabiedrotie. Tāpat, armēņu zemes krievu karaspēkam bieži ir kalpojušas, kā placdarms karagājieniem uz Turciju un Persijas (Irānas) zemēm. Starp citu, armēņiem par šādu draudzību ar Krieviju, 1915 gadā nācās dārgi samaksāt (Tad notika šeit jau pieminētais Turcijas genocīds pret armēņiem)!

Godīgi sakot, arī armēņu pareizticīgo baznīca, šeit Vladiakaukāzā, atrodas ļoti parocīgā un varētu pat teikt- privileģētā vietā. Tas ir, pilsētas centrā, pašā Terekas upes krastā, starp diviem centrālajiem laukumiem. Pārējās Vladikaukāzas reliģiskās celtnes, izņemot vēl tikko apskatīto Muhtarova mošeju, atrodas jau krietni nostāk no centra.

Osetīnu pareizticīgo baznīca un reliģiju vēsture.

Krievu pareizticīgo katedrāle atrodas pilsētas rietumu daļā, pretējā upes krastā, labu gabaliņu nost no pilsētas centra. Savukārt nedaudz tuvāk centram vēl atrodas tikai osetīnu pareizticīgo baznīca, kuru jau pamanīju ejot pāri tiltam.

Tā atrodas nelielā pakalnītē,virs Štibas laukuma, netālu no Olgas čuguna tilta. Tā kā esmu osetīnu zemē, tad noteikti nevaru neapskatīt arī šo baznīcu, kura saistīta ar osetīnu galveno reliģiju! Tātad dodos tās virzienā. Vispirms Šķērsoju Štibas laukumu un tad pa nelielu vecpilsētas ieliņu-Armjanskaja (Armēņu) dodos augšup kalnā. Te pa ceļam nākas šķērsot pāris interesantus vecpilsētas kvartāliņus, kuros daļēji ir saglabājusies arī senā pilsētas apbūve.

Te gan jāpiebilst, ka arī te liela daļa vēsturisko ēku, līdzīgi kā daudzās citās pilsētās Krievijā, atrodas diezgan sliktā stāvoklī. Un tomēr! Šeit ir viena atšķirība! Te nav tik daudz atkritumu uz ielām, kā vairums citās Krievijas pilsētās! Pirms devos šurp uz Kaukāzu, pāris dienas pavadīju Maskavā un pabiju pāris Piemaskavas pilsētās. Tur arī pārliecinājos, ka šajās pilsētās valda totāls bardaks un netīrība. Savukārt šeit, Vladikaukāzā, situācija ir daudz labāka. Nē, nu protams! Arī šeit ir problēmas, bet tās nav tik nopietnas kā tur.

Vismaz man šķiet, ka Vladikaukāzas galvenā problēma ir tā, ka tās iedzīvotājiem vienkārši trūkst līdzekļu savu māju remontam. Tas gan nav šķērslis šiem ļaudīm, lai uzturētu elementāru kārtību savās mājās un to pievārtē.

To pašu gan nevar teikt par šīs pilsētas objektiem, kuri atrodas tās pašvaldības pārziņā. Protams ka pilsētas galvenie un centrālie skvēri, parki un ielas, kaut cik tiek koptas un uzturētas. Toties nomaļākās vietās valda aizmirstība!