Kaukāza valdniece Vladikaukāza.17

Pašu šo tiltu, līdz kuram esmu nonācis, Vladikaukāzas iedzīvotāji vēl jo projām dēvējot par: „Olgas čuguna tiltu (Чугунный Ольгинский мост)”. Kāpēc jo projām? Lieta tāda, ka tagad te redzamais tilts ir uzbūvēts 1958.gadā, vecā tilta vietā un tas ir būvēts no dzelzsbetona. Toties vecais, no čuguna materiāla veidotais tilts, kurš  līdz tam atradās šajā vietā, agrāk arī saucās par „Olgas čuguna tiltu”. Lai arī Padomju varas gados jaunajam tiltam tika dots jauns nosaukums un to mēģināja saukt par Ordženekidzes tiltu, tautā to tomēr  turpināja saukt vecajā –ierastajā nosaukumā.

Patiesībā vecais, 1863.gadā būvētais čuguna tilts, tajos laikos jau bija kļuvis par vienu no Vladikaukāzas simboliem. Jau tā būvēšanas laikā tas kļuva slavens, jo līdz tam, kā jau minēju- nevienam nebija izdevies uzbūvēt kārtīgu un nopietnu tiltu pāri ļoti straujajai, kaprīzajai un bīstamajai Terekas upei. Olgas čuguna tilta konstrukcijas tika pasūtītas un izgatavotas Londonā. Tad tās pa daļām tika transportētas uz Vladikaukāzu, kur tika samontētas. Gala rezultātā Vladikaukāzā tapa vairāk kā 100 metru garš- četru arku tilts, kurš šajā vietā kalpoja gandrīz simts gadus. Kāpēc to sauca par Olgas čuguna tiltu? Pavisam vienkārši! Būvējot šo tiltu tas tika nosaukts Krievijas Kaukāza vietvalža-kņaza Mihaila Nikolajeviča sievas Olgas vārdā. Vēlāk šim nosaukumam tauta piekabināja pielikumu-čuguna, jo lielā daļa tilta konstrukciju bija izgatavotas no šī materiāla.

Patiesībā šis vecais čuguna tilts kalpo arī šodien! Izrādās, ka vecā tilta konstrukcijas jaunā tilta celtniecības gaitā netika iznīcinātas. Tās vienkārši pa daļām tika pārceltas uz citām vietām. Divas no šī vecā tilta arkām tagad veido gājēju tiltu iepretim viesnīcai „Vladikaukāza”. Šo tiltu jau tikko redzēju vērojot Vladikaukāzas panorāmu no viesnīcas balkona. Savukārt vēl divas šī tilta daļas esot pārvestas un uzstādītas pāri Kobani, un Surgomas aizām (Ziemeļosetijas kalnu apvidū).

Tagad pāri Terekas upei ved  jau pavisam cits, no dzelzsbetona veidots tilts, bet pilsētnieki to visu laiku turpina dēvēt par „Olgas čuguna tiltu”, vai vienkāršāk-par „Olgas tiltu (Ольгинский мост)” vai „Čuguna tiltu (Чугунный мост)”.Te vēl gribu piebilst, ka tagadējais, tā saucamais „Olgas čuguna tilts”, atrodas diezgan nožēlojamā stāvoklī. Tas ir saplaisājis un apdrupis! Uz tā esošās lauvu figūras jau labu laiku prasās pēc restaurācijas. Galu galā vēl varu piebilst, ka šī tilta vectēvs, kurš tagad atrodas pretī viesnīcai „Vladikaukāza”, izskatās daudz labāk par savu pēcteci, kurš ir jaunāks  gandrīz par simts gadiem!

Osetīnu varonis Issa Plijevs.

Pirms šķērsot upi un turpinat pilsētas vēsturiskās daļas apskati es vēl izmetu nelielu loku gar Terkas upes šo (kreiso) krastu- augšup no tilta. To daru, jo ievēroju, ka pavisam netālu no tilta atrodas diezgan iespaidīgs un interesants piemineklis. Tātad vēlējos to aplūkot tuvāk. Izrādās, ka tas ir piemineklis padomju armijas ģenerālim- Issa Pilijevam (Памятник Иссе Плиеву).

Kas tad īsti ir šis Issa Plijevs? Izradās, ka viņš esot diža personība ne tikai Ziemeļosetijā! Šis cilvēks, kurš ir dzimis un uzaudzis vienā no Ziemeļosetijas republikas ciemeim (par Issa Plijeva tautību pastāv strīdi, vai viņš ir osetīns, vai ingušs), bija viens no dižākajiem Padomju Savienības karavadoņiem. Issa Plijevs dažādos laikos ir komandējis PSRS karaspēka vienības: pulkus, divīzijas, korpusus un pat armijas. Viņš ir piedalījies un komandējis dažadas kaujas vienības: Kaujā par Maskavu, Staļingrdas kaujā, Budapeštas operācijas gaitā un citur. Nedaudz vēlāk, Otrā pasaules kara noslēgumā, viņš komandēja karaspeka vienības karā pret Japānu un bija viens no slavenās Kvantunas operācijas vadītājiem. Pēc Otrā pasaules kara Issa Plijevs komandēja Padomju armijas grupejumu, kurš „Karību krīzes” laikā slepeni izsēdās Kubā un nogādāja tur kodolieročus

Pie visa iepriekš minētā vēl  jāpiebilst, ka Issa Plijevs ir ņēmis dalību arī vairākos, ne visai viennozīmīgos, vēstures notikumos. Issas Plijeva vadībā tika realizēta Mongolijas sovjetizācija un tās ietvaros tika veiktas dažādas represijas un noziegumi pret mongoļu tautas pārstāvjiem. Tad -1937.gadā, tika arestēti un uz Maskavu izvesti visi Mongolijas republikas valdības pārstāvji, kuri vēlāk tika nošauti bēdīgi slavenajā Butovas poligonā. Tāpat, jau 1939. gadā, Plijeva vadībā tika veiktas soda ekspedīcijas Baltkrievijas rietumu reģionos, kur masveida represijas tika vērstas pret poļu tautības iedzīvotājiem. Savukārt, jau pēc Otrā pasaules kara Issa Plijevs tika iecelts par Ziemeļkaukāza kara apgabala virspavēlnieku. Būdams šajā amatā, 1962.jūnijā, tieši pats Issa Plijevs izdeva pavēli pielietot ieročus pret Novočerkaskas streikojošiem strādniekiem (Novočerkaskas slaktiņ&scaron.