Kaukāza valdniece Vladikaukāza.17

Turpinu ceļu pa Kirova ielu un atgriežos Terekas upes krastā, kur pirms paša tilta atrodas ēka, kuru šeit 1870.gada uzbūvēja Vladikaukāzā dzīvojušie persieši (ieceļotāji no Irānas). Līdz komunistu nākšanas pie varas šī ēka pildīja musulmaņu-šiītu mošejas funkcijas. Kā jau tajos komunistu laikos ierasts, līdzīgi kā citur, arī šī reliģiskā celtne tika pielāgota citu funkciju pildīšanai un tajā tika ierīkots planetārijs. Šodien par to, ka šeit tāds atradies liecina vien uzraksts virs ēkas parādes durvīm. Savukārt pati ēkas arhitektūra uzreiz atgādina par tās sākotnējo funkciju.

Tā nu atkal nonāku uz viena no Terekas tiltiem, kuru rotā iespaidīgas lavu figūras. Tālāk manas viesnīcas virzienā seko vēl viens tilts, kurš acīmredzot ir avārijas stāvoklī un šķiet pat gājējiem ir slēgts. Tik pat bēdīgā stāvoklī šeit ir arī upes krastu nostiprinājumi.

Galu galā, starp šo krastmalu nolaistību un celtnieku pamestām būvēm, atrodu pēdējo objektu no mana saraksta. Tā ir Ziemeļosetijas nacionālās operas teātra ēka.

Tālāk jau seko tilts pāri Terekas upei, kurš atrodas tieši pretī manai viesnīcai. Tātad šeit, Vladiakukāzas loks ir noslēdzies un mana ekskursija pa šo pilsētu ir noslēgusies! Tagad varu droši doties ieturēt vakariņas un it kā laicīgi doties atpūsties. Rīt jau seko intensīva ceļojuma diena jau uz Ziemeļosetijas kaimiņu republiku Ingušiju, tādēļ kārtīga atpūta nenāktu par ļaunu.

Kā jūs domājat? Kaut kas no kārtīgās atpūtas sanāca? Nē jau, es atpūtos, bet ne gultā! Īsāk sakot, vakariņas Kaukāza zemes restorāniņā krietni ieilga, kam par iemeslu bija nejauši sastaptie, vietējie, viesmīlīgie un jautrie Kaukāza ļaudis. Vīns, tosti, garas sarunas, tā pagāja šis vakars un gulēt devos jau krietni pēc pusnakts!

Kartē: 1.Muhtarova moseja, 2.Olgas čuguna tilts, 3.piemineklis Issa Plijevam, 4.Štibas laukums, 5.piemineklis Dzaugam Bugulovam, 6.Armēņu baznīca, 7.Osetīnu kalniņš (vecpilsēta), 8.Osetīnu pareizticīgo katedrāle, 9.Brīvības laukums, 10.Hetagurova parks, 11.viesnīca „Imperiāls”,12.Osetijas-Alānijas nacionālais muzejs, 13.piemineklis nartam Soslanam, 14.Ļeņina piemineklis, 15.Vladikaukāzas pilsētas muzejs, 16.S. Kirova pilsētas bērnu parks, 17.bijusī luterāņu baznīca, 18.bijusī šiītu mošeja, 19. Zieneļosetijas nacionālā opera.

Jau nākamajā rītā pametu viesnīcu un mans taksists Vaso ir ieradies, lai mani nogādātu līdz Ingušijas republikai. Precīzāk sakot, viņš mani ved tikai līdz Ziemeļosetijas un Ingušijas republiku robežai, kur man nāksies atrast citu šoferīti, kurš mani vedīs tālāk. Kāpēc tā? Vienkārši Vaso ne labprāt vēlās šķērsot šo robežu uz kaimiņu republiku, jo viņš par to nejūtoties drošs. Te atkal var rasties jautājums, kāpēc tā? Atbildi varēsiet uzzināt jau nākamajā stāstā, kurā stāstīšu jau par manu ceļojumu Ingušijas republikā. Stāsta nosaukums būs „Tūkstotis torņu un leģendu zeme Ingušija”. Tātad, ja jums būs interese, tad tuvākajā laikā par šo fantastiski skaisto un unikālo zemi-Ingušiju varēsiet, šo to, arī uzzināt. Te pie kam nekautrēšos piebilst, ka tieši Ingušija ir viena no tām zemēm, kuru es droši varu iekļaut savā skaistāko un interesantāko ceļojumu topā (TOP septiņi), kā minimums!

P.S.

Galu galā! Vai Vladikaukāza ir Kaukāza valdniece? Pametot šo pilsētu un vērojot tās pievārtē pamestos un pus pamestos industriālos objektus, kuriem seko ciemi, kuros arī dominē pamestas un graustos pārvērtušās dzīvojamās mājas, nākas secināt, ka arī šajā plašās Krievijas reģionā ne viss ir labākajā kārtībā! Arī vairākos Krievijas masu mēdijos jau biju saskāries ar informāciju, ka vairākas Ziemeļkaukāza republikas un tā tuvēji reģioni, tiek dēvēti par tā saucamajiem „Dotējamiem federālajiem reģioniem (дотационные регионы РФ)”. Tātad šo reģionu budžets tiek papildināts no kopējās valsts kases un tie, tajā skaitā Ziemeļosetija, var teikt, dzīvo uz pabalstiem. Sekojoši ne vienu reizi vien, šī ceļojuma gaitā, dzirdēju vietējo ļaužu pārmetumus, ka šāda situācija ir mākslīgi radīta. Pie kam, pārmetumi ir arī par to, ka federālie līdzekļi tiekot sadalīti negodīgi! Pāris republikas saņemot, tā saucamos, pabalstus milzīgos apmēros, bet citām republikām tiekot atmesti vien graši!

To visu dzirdot nākas secināt, ka Ziemeļosetija un Vladikaukāza šodien ir atstātas pabērna lomā un droši var teikt, ka Vladikaukāzai šodien nu nekādi vairs nevar piemērot titulu-„Kaukāza valdniece”. Pie kam, skatoties kādās politiskās un ģeostratēģiskās intrigās ir iesaistīta šī republika, drīzāk var teikt, ka tā ir šo intrigu upuris. Īsāk sakot man šķiet, ka; ir Vladikaukāza, ir Beslana* par kuru jau rakstīju un kuru jau nodēvēju par Kaukāza gūstekni, ir visa Ziemeļosetija kopumā, patiesībā ir Krievijas Kaukāza politikas ķīlnieces, jeb skarbāk sacīt-gūsteknes.

*Iepriekš jau esmu publicējis rakstiņu par Beslanu-„Kaukāza gūstekne Beslana”.

Tā lūk! Šķiet par Vladikaukāzu visu ko vēlējos esmu pastāstījis un varu no jums atvadīties. Tātad novēlu jums visu to labāko un uzredzēšanos drīzumā, jau Ingušijā.

Pēteris Vēciņš.

19.05.2017.