1000 torņu un leģendu zeme Ingušija (1.daļa): Ingušu tautas šūpulis - Targima14

Spriežot pēc šīs upes plašo gultni var secināt, ka palu laikā tā ir ļoti strauja un bīstama. Ceļš gar upi vietām ir izskalots un mums nākas braukt burtiski pa upes izžuvušo gultni. Mana gide Tatjana te pastāsta, ka šī ceļa būve ir uzsākta vairākus gadus atpakaļ un ar šo ceļo esot plānots savienot Ingušijas republikas, Džeirahas rajonu, ar Čečenijas republikā esošo Itumkales rajonu. Ceļa būve noritot katru gadu, bet ik pavasari upe ceļu atkal izskalojot. Vietējie ļaudis pat sākot jokot, ka tā esot seno senču dievu griba un tie neļaujot šo ceļu šeit būvēt, lai mūsdienu grēcīgie ļaudis netraucētu seno kalniešu mieru.

Starp citu tepat, pavisam netālu, aiz kalnu grēdas, atrodas vēl viens leģendārs vainahu novads, kuru inguši un čečeni dēvē par saules zemi Malhistu. Malhista gan atrodas jau Čečenijas republikas teritorijā, bet vēsturiski tā esot ļoti cieši saistīta arī ar ingušiem. Pie tam, daudzi vēstures pētnieki Malhistu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem čečenu nācijas veidošanās novadiem. Tātad līdzīgi, kā Targimas novads (katls) tiek uzskatīts par ingušu nācijas šūpuli.

Starp citu, te vēl varu piebilst, ka man ir bijis tas gods pabūt arī šajā Malhistas novadā un par to ko tur redzēju esmu jau stāstījis vienā no maniem iepriekšējie stāstiem. Šī stāsta nosaukums: „Čanti un leģendārā čečenu saules zeme Malhista” un ja kādam ir interese, tad to var izlasīt, šeit, ceļojumu sadaļā.

Pa ceļam līdz Vovnuški mēs pāris vietās vēl pieturam straujās kalnu upes krastā un veicam īsas foto sesijas. Tad seko īss pārbrauciens un aiz kārtējā upes loka, augstu virs klintīm, parādās torņu grupa.

Tātad esam nonākusi līdz Vovnaški (вIовнашке . Pirmīt šķiet jau minēju, ka ingušu valodā ar vārdu „vov”, jeb „vouv”, tiek apzīmēti nocietinātie auli (cietokšņu ciemati). Tas nozīmē, ka arī šīs vietas nosaukums ir cēlies no šī apzīmējuma.

Īstu aulu pirmajā mirklī te gan nav iespējams pamanīt, toties uzreiz acīs iekrīt, uz klintīm lepni izslējušies, iespaidīgā izmēra sardzes torņi. Tie izvietojušies uz divām klintīm veidojot tādus kā vārtus, starp kuriem atrodas aiza. Paši torņi atrodas salīdzinoši augstu, divu klinšu pašās smailēs, un tas nozīmē, ka mums nāksies nedaudz pakāpelēt pa stāvo nogāzi, lai nonāktu tiem tuvāk.

Pirms kāpšanas augšup, pašas stāvās nogāzes pakājē, mēs uzejam nelielu grupu ar senām ingušu kapenēm. Patiesībā līdzīgas kapenes jau esmu redzējis iepriekš un jo īpaši daudz tādu var apskatīt tikko pieminētajā Malhistā, kur šādu kapeņu grupas veido veselas nekropoles. Pati iespaidīgākā no tādām atrodas Coipede aulā, Itumkales rajonā, Čečenijā.