Seko neliels brauciens gar Guloihi upes krastu, garām atkal paslīd Hamhi auls un mēs atgriežamies uz maģistrālā ceļa. Pa šo ceļu mēs jau braucām šurp no Mužiči aula cauri Assas upes aizai un tālāk šis ceļš mūs vedīs līdz kalnu pārejai, aiz kuras mēs nonāksim jau Džeirahas ielejā. Runājot par šo ceļu jāsaka, ka tas ir visai labas kvalitātes ceļš un pie tam teikšu, ka kopumā Ingušijā ceļu kvalitāte ir ievērojami labāka, kā lielākajā daļā citos plašās Krievijas reģionu.
Tā nu pagriežamies kalnu pārejas virzienā un pavisam drīz, ceļa malā, nejauši uzejam nelielu zirgu bariņu un pieturam, lai tos nofotogrāfētu. Izrādās ka šie zirgi te ganās savā nodabā bez uzraudzības! Ja nu reiz esam sastapuši zirgus, lieki nebūts piebilst, ka zirgi ir spēlējuši īpašu lomu arī ingušu kultūrā un vēsturē. Senos ingušu nostāstos, visai bieži, tiek pieminēti zirgi. Paši inguši šajos nostāstos sevi attēlo arī kā labus zirgu pazinējus un meistarīgus jātniekus.