1000 torņu un leģendu zeme Ingušija (1.daļa): Ingušu tautas šūpulis - Targima14

Mūsu nākamais mērķis ir tā saucamais Tabajerdi templis (Тхаба-Ерды) jeb svētnīca. Pa ceļam līdz templim nākas šķērsot pāris upes un te labi var manīt, ka pavasaru palu laikā šeit esošie ceļi noteikti nav izbraucami. Tālāk seko Pujas un Hamhi auli. Precīzāk sakot, pats vēsturiskais Hamhi auls, kurš agrāk ir bijis šahara (sena administratīvi teritoriāla vienība) centrs, atrodas augstāk kalnā un līdz tam ar auto nav iespējams piebraukt. Hamhi aulu izlaižam, vēlreiz šķērsojam vienu no kalnu upēm un jau dodamies augšup pretējā krasta kalnā, un te jau esam nonākuši līdz sekojošajam objektam.

Mums priekšā parādās savdabīga celtne, kuras skats uzreiz liecina par to, ka tā ir ļoti sena. Tabajerdi- templis, svētnīca, kristiešu baznīca, kā tikai dažādos drukātos materiālos netiek dēvēts tas! Protams ir skaidri redzams, ka šī senā celtne ir saistīta ar reliģiju, bet ar kādu?

Starp arheologiem un vēstures zinātniekiem, kas pētījuši šo objektu, neesot vienota viedokļa par tā izcelsmi un piederību. Viena no versijām ir tāda, ka šī celtne šeit tikusi uzbūvēta laika periodā no VIII līdz IX gadsimtiem un tas nozīmē, ka tā varētu viena no vecākajām reliģiozajām celtnēm visā mūsdienu Krievijā.

Tik pat liels noslēpums ir šīs celtnes nosaukums. Ticamākais ir tas, ka nosaukums ir cēlies no ingušu valodas ТкъобIa–Ерды, kas nozīmē „Mūsu ticība”, jeb „Ticības mājvieta”.

Senākie dokumenti, kas liecina par šo dievnamu, ir vācu ģeologa M. Engelgarta pieraksti un skices, bet spriežot arī pēc tām gala secinājumus ir grūti izdarīt. Jeb kurā gadījumā, apkopojot lielu daļu pētnieku darbu, var secināt, ka šī celtne ir kalpojusi ne vienai vien reliģijai. Iespējams ka pašā sākumā šeit tiešām atradās kristiešu baznīca, kura vēlāk pārtapa par kādas no ingušu seno ticību kulta vietām. Iespējam arī otrādi, ka kristiešu baznīca šeit tapa senā, ar ingušu kultūru saistītā, kulta vietā.

Spriežot pēc celtnes bareljefiem un tās tuvuma atrastām figūrām, un akmenī veidotām freskām, var droši apgalvot, ka šeit ir bijusi arī kristiešu baznīca. Tieši ar kādu kristietības novirzienu tā saistīta gan ir grūti spriest. Par to, ka šeit varēja būt ar gruzīnu pareizticību saistīta svētvieta, liecina šeit uzietie, gruzīnu drukā rotātie, akmens veidojumi. Tas liek domāt, ka šo dievnamu ir būvējuši gruzīnu valdnieces Tamāras nosūtītie misionāri un tā tapšanas laiks varētu būt X-XI g.s. Savukārt šīs celtnes pamatnes vecums, pēc vēstures pētnieku domām, ir krietni vecāks un pirmā celtne šajā vietā iespējam parādījās jau VIII g.s.

Zinot to, ka paši inguši ne labprāt pieņēma iekarotāju un atklīdušo misionāru uzspiestās reliģijas, var droši apgalvot arī to, ka šī celtne ir kalpojusi arī dažādiem, pašu ingušu tradicionālajiem, ar pagān ticību saistītajiem, reliģiozajiem rituāliem. Te vietā būtu piebilst arī to, ka inguši ilgstošu laiku pieturējās pie savu senču dievu godināšanas un tikai neliela daļa no viņiem pieņēma kristietību. Tā pat, kad Ziemeļkaukāzu pārņēma islāma ekspansija, inguši taj pretojās un ilgstoši saglabāja savu reliģiju tradīcijas. Galu galā inguši arī bija pēdējā no mūsdienu Kaukāza, ar ar islāma ticību saistītajām tautām, kura to pieņēma.

Atgriežoties pie pašas celtnes varu piebilst, ka pēc kristiešu baznīcas tā kalpojusi arī, kā vietējo vainahu-ingušu kultūras un garīgais centrs, un tajā notika teipu vecāko sapulces (ingušu valodā- meh khel (Мекх Кхел)), tiesas (adāti), kā arī, šeit pulcējās ļaudis, kuri devās kara gājienos. Šādiem nolūkiem šī celtne kalpoja līdz pat 1944.gadam, kad visi Targimas apkārtnes ļaudis tika izsūtīti uz Sibīriju, Kazahstānu un citām tālākām „dižās padomju dzimtenes” vietām.

Tā nu Tabajerdi templis stāvējis tukšs un pamests. Tāds pats tukšums un pamestība šajā novadā valdīja līdz pat pagājušā g.s. deviņdesmitajiem gadiem. Kādēļ tā? Pavisam vienkārši! Pēc vietējo ingušu deportācijas, 1944.gadā, padomju varas iestādes šajā apvidū nevienam neļāva apmesties. Arī pēc „Hruščova atkušņa” un vainahu tautu reabilitācijas, tiem kas šeit bija dzīvojuši netika ļauts atgrizties savos aulos. Tikai pēc komunistu varas krišanas un PSRS sabrukuma inguši saka atgriezties šajā novadā. Šo procesu atkal apturēja sekojošie kari Čečenijā, kuri tieši ietekmēja arī šo Ingušijas novadu. Šeit tika izvietotas Krievijas armijas vienības, kurs tika izmantotas uzbrukumiem Čečenijai. Tad nu viena no šādam vienībām esot mitusi arī Tabajerdi tempļa tuvumā. Vietējie ļaudis tagad stāsta, ka tad Krievijas armijnieki templi esot izmantojuši savu dabīgo vajadzību nokārtošanai. Vēlāk kādu armijas manevru lakā templis ticis apšaudīts no helikoptera, kā rezultāta tika sagrauts tā jumts.

Šodien šeit jau valda nosacīts miers, armija ir pārvākusies uz speciāli uzbūvētām kazarmām, bet Tabajerdi templim atkal ir atjaunots jumts. Kopumā tempļa teritorija ir arī sakopta un ap to ir izvietoti dažādu seno būvju kompleksa būvelementi, kurus varam apskatīt.