1000 torņu un leģendu zeme Ingušija (1.daļa): Ingušu tautas šūpulis - Targima14

Tā pat mums nākas izlaist vēl vienu apmeklēšanas vērtu objektu, kurš sākotnēji ietilpa mūsu plānos. Ne tik laika trūkuma, bet vairāk gan laika apstākļu dēļ, izlaižam Ozdikas, jeb Azde aulu. Tas atrodas pakalnē virs ceļa un paslīd mums garām miglā un lietū tīts.

Ceiloamas kalnu pāreja un dienas noslēgums.

Tālāk ceļš sāk vest augšup augstāk kalnos un lietu pakāpeniski nomaina slapjš sniegs. Tas šeit kalnos ir normāli. Sniegs šeit nav retums arī vasaras vidū. Jo augstāk kalnos, jo laika apstākļi var būt nežēlīgāki. Pie tam, laika apstākļi šeit var mainīties ļoti strauji! Īsāk sakot: saulaina, gaiša diena, piecu minūšu laikā var pārvērsties tumsā un putenī.

Jo tālāk dodamies, jo ceļš kļūst stāvāks un pakāpeniski tas pāriet serpentīnā. Tas nozīmē, ka esam nonākuši līdz Ceiloamas (kriev:Цей-лоaм, inguš: «ЦIейлоам»kalnu pārejai, kura savieno Targimas katlu ar Džeirahas ieleju. Patiesībā Targimas katlā (ieplakā) ir iespējams nokļūt tikai pa diviem nopietniem ceļiem. Viens no tiem ved cauri Assas upes aizai, pa kuru mēs šurpu ieradāmies, bet otrs ved pāri šij kalnu pārejai. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ir vēl divi ceļi pa kuriem šurp ir iespējams nokļūt, bet tie nav droši vai ir slēgti. Viens no šiem ceļiem ved uz jau pieminēto Itumkales rajonu Čečenijā un kā jau minēju, tā celtniecība nav pabeigta un to ik gadus izskalo kalnu upes. Savukārt otrs, pēdējais no ceļiem, ved gar Assas upi līdz Gruzijas robežai un tālāk ir slēgts satiksmei.

Galu galā, arī divi pamat ceļi, no Assas upes aizas un Ceiloamas pārejas, nav pilnīgi droši. Lieta tāda, ka šo ceļu uz kalnu pārejas ziemā mēdz tā aizputināt, ka tas tiek slēgts satiksmei pat uz vairākiem mēnešiem. Savukārt ceļu Assas upes aizā bieži apdraud lavīnas un ir bijuši gadījumi, ka Targimas novads, pēc šo abu ceļu slēgšanas, nonāk pilnīgā izolācijā no pārējās pasaules.

Tā kā tagad ir vēls pavasaris un sniegs uz Ceiloamas kalnu pārejas ir nokusis, un satiksmi neapdraud, mēs droši varam šķērsot pāreju. Te kalnu pārejas korē uz īsu brīdi apstājamies un mēģinām kaut ko nobildēt, bet no tā nekas prātīgs nesanāk. Visa apkārtne ir tīta miglā, jeb precīzāk sakot, esam iekļuvuši mākoņos.

Tālāk mūsu ceļš jau ved lejup. Tātad mēs tūlīt nonāksim Džeirhas ielejā, jeb aizā. Pēc dažiem ceļa serpentīna lokiem parādās pirmais auls. Tas ir Huli (inuš.-Хьули́» auls. Šis auls patiesībā ir vietējās administratīvās vienības (pagasta, ciema, jeb apdzīvota rajona)- nezinu pat kā to latviski nosaukt, administratīvais centrs (krieviski-центр сельского поселения ). Pie tam, šajā administratīvajā vienībā ietilps arī viss Targimas novads, kuru tikko apsekojām. Savukārt kopumā šis Huli auls un Targimas novads ietilpst Džeirahas rajonā (administratīva vienība Ingušijas republikā). Te noslēgumā varu vēl piebilst, ka Huli aulā un tā administratīvajā teritorijā, dzīvo tikai aptuveni 300 pastāvīgo iedzīvotāji. Savukārt aptuveni puse no tiem mīt tieši Huli aulā, bet otra puse ir izkaisīta pa visu plašo Targimas ieplaku. Tādējādi Targimas novads faktiski, ir vismazāk apdzīvotā teritorija Ingušijā.

Vai tas ir labi, ka šis rajons, kurā līdz 1944.gadam dzīvoja vairāk kā 10 000 iedzīvotāju , ir pamests un tukšs? Grūti atbildēt! Viens gan ir skaidrs, ka šis novads ir unikāls un varbūt tiešām ir labi ka tas ir maz apdzīvots. Mazapdzīvotība rada iespēju labāk saudzēt šejienes unikālo kalnu dabu un pasargā no cilvēka ietekmes tik pat unikālos vēstures pieminekļus.

Pēc Huli aula ceļš nonāk upes aizā.Tātad esam nonākuši līdz Armhi upei gar kuras krastu ceļš ved lejup un pavisam drīz, aiz kārtējā upes loka, parādās Olgeti auls. Šajā aulā atrodas vēl viens unikāls Ingušijas vēstures piemineklis un tas ir torņu komplekss Arzi, kuru var pamanīt jau pa gabalu, jo tas atrodas pakalnē, tieši virs paša Olgeti aula. Turp mēs arī dosimies, bet tas notiks tikai rīt. Tagad Olgeti aulu izlaižam un tiešā ceļā dodamies uz Viesnīcu- tūrisma kompleksu „Armhi”, kurā pavadīšu divas nākamās naktis un no kura dosimies lieliskā ekskursijā pa fantastiski skaisto Džeirahas ieleju.

Par to ko redzēju tālāk, Džeirahas ielejā, jau stāstīšu šīs stāstu sērijas „1000 torņu un leģendu zeme Ingušija” nākamajā daļa, kuru nodēvēju: „Ingušijas Šveice-Džeirahas ieleja”.

   Ceļojuma maršruts Ingušijas republikā.

Ar to arī uz īsu kādu brīdi atvados no jums un saku: uz drīzu tikšanos atkal Ingušijā!

                  Pēteris Vēciņs.                                                                13.09.2017.