Un tā! Pastāv viedoklis, ka šī aula, jeb vouva pamatakmeni, XVI g.s., ir licis Zaurovu teipa dzimtas sakņu veidotājs vārdā Zovrs (inguš: Зовр), kurš šurpu esot ieradies no augstāk kalnos esoša Kirbitas vouva. Pirmais ko Zovrs šeit esot pamanījis esot bijusi ērgļa ligzda un tā esot bijusi laba zīme. Tādēļ Zovrs šo vouvu arī esot nodēvējis par ērgļa vouvu (inguš: Aьрзи). Tulkojumā no ingušu valodas „arzi” nozīmē ērglis. Ar Arzi ir saistīti vairāki nostāsti un ingušu folkloras sižeti, un kā jau ingušiem pieņemts, arī sakarā ar šī aula rašanos pastāv vairākas leģendas. Viena no šādām leģendām ir šāda:
Kad Zovrs ar saviem ļaudīm sācis būvēt šī vouva pirmo torni, vīri esot nocirtuši koku, kura zaros atradusies ērgļa ligzda, kuru pirms ciršanas neviens nebija pamanījis. Tad nu vīri esot nolēmuši paglābt mazos ērglēnus un nokritušo ligzdu ar ērglēniem tie uzstādījuši uz torņa. Brīnumainā kārtā arī pieaugušo ērgļu pāris neesot pametis mazuļus un tiem esot izdevies izdzīvot. Tā nu labu laiku uz torņa atradusies ērgļu ligzda un ap to gaisā riņķojuši šie lielie putni.Tā nu vietējie ļaudis šo aulu arī esot nodēvējuši par Arzi.
No Arzi, laika gaitā, esot cēlušās vairākas nozīmīgas ingušu dzimtas, starp kurām ir tādas, kā Dzaurovi, Jevkurovi, Mamilovi, Batajevi, Habijevi, Jandijevi un vairākas citas, kuru pārstāvji savā laikā bijuši slaveni kā drošsirdīgi karotāji, meistarīgi kalēji, prasmīgi juvelieri un ieroču darinātāji. Lai arī Arzi auls sen jau nav apdzīvots tā celtnes līdz mūsdienām ir labi saglabājušās. Patiesībā šodien Arzi ir pats lielākais un iespaidīgākais, šāda veida torņu komplekss, šajā reģionā, ingušijā un iespējams pat visā Ziemeļkaukāzā.
