Stounhendžas un Eivberijas noslēpumi17

Tātad šodien redzamie betona stabiņi ir izvietoti tur, kur tajos laikos atradušies šie koka stabi. Par stabu izvietojumu  it kā ir neliela skaidrība, bet par to nozīmi un kas virs tiem atradies var tikai minēt! Viennozīmīgi ir skaidrs, ka šim objektam ir daudz līdzības ar Stouhendžu, kas liek domāt par to vienotu funkciju. Piemēram izeja, jeb vārti Vudhendžā tā pat, kā Stounhendžā virzīti uz ziemeļ-austrumiem. Kā jau teicu iepriekš -virzienā, kurā uzaust saule līgo rītā.

Īsti gan nav skaidrības, kas īsti ir bijis uz šiem koka stabiem un vai vispār ir bijis. Zinātnieki gan ir izvirzījuši pāris hipotēzes. Daži uzskata, ka virs stabiem līdzīgi, kā Stounhendžā bijuši novietoti koka baļķi. Citi uzskata, ka virs stabiem bija izveidotas jumta konstrukcijas zem kurām notikuši saieti vai reliģiski rituāli. Pastāv arī versija, ka sākotneji šeit esot bijis tikai loka veida aplis ar dažiem akmeņiem un tikai vēlāk, kad notika Stounhrndžas pārbūve šeit tika izveidotas šīs koka konstrukcijas. Vēl viena versija, ka šeit bijusi kazarmas tipa ēka, kurā mitinājušies ļaudis, kuri būvējuši Stounhendžu. Šī versija tomēr tiek pakļauta kritikai, jo arheoloģisko izrakumu gaitā, šeit Vudhendžā netika atrasti sadzīves priekšmeti, izņemot ko līdzīgu darba rīkiem ar kuriem iespējams tika veidots šis hendžs.

Man pašam gan tuvāka ir Maika Pārkera Pārsona ideja par šeit itkā notikušiem reliģiskiem rituāliem, vai arī procesu  kurš saistīts ar ļaužu aizvadīšanu aizsaulē. Ideja ir tāda, ka šie objekti saistīti veselā rituālu ķēdē, kura simbolizēja cilveka dzīves procesu, kurā katram no šiem objektiem ir sava svarīga loma. Un tas viss sākās šeit Vudhendžā, tātad koku hendžā. Kā jau zinām, koks seno ļaužu izpratnē simbolizē visu dzīvo un Vudhendža simbolizeja dzīvības rašanos. Tālāk seko dzīves ceļš, kuru šajā kopējā ķēdē simbolizē Eivonas upe pa kuru procesija ar laivu palīdzību nokļūst Blūhendžā. Savukārt Blūhendžā notiek mirušo kremēšana pēc kuras mirušo  pelni tiek izkaisīti šeit Blūhendžā, Eivonas upē vai to pašu izdara Stounhendžā, kurā notiek atvadu procesa noslēgums. Zīmīgi! Akmeņu hendžs simbolizēja mirušo pasauli. Tātad: koks-dzīvība, upe-dzīves ceļš, akmens-mirušo pasaule.

Tik pat labi līdzīgs process varēja notikt ne tikai sakarā ar aizgājušo apbedīšanu. Iespējams, ka šeit  noriteja dažādi reliģiozi svētku procesi, piemeram saulgriežu laikā, kad ļaudis Vudhendžā sagaidīja saullēktu un tad pa Eivonas upi devās līdz Blūhendžai, kur veica savdabīgus rituālus, bet noslēgumā ieradās Stounhendžā, kur notika simboliska tikšanās ar aizgājušiem priekštečiem, kas noriteja no saulrieta līdz kārtējam saullēktam, kurš atkal simbolizejā jaunas dzīves procesa sākumu.

Eivberija (Avebury).

 Svētnīca (The Sanctury).

 Stounhendžu, Blūhendžu un Vudhendžu esam apsekojuši un varam doties tālāk. Mūsu nākamais mērķis ir līdzīgas neolīta laikmetā tapis komplekss Viltšīras grāfistes Eivberijā. Tas atrodas jau kadus 30 kilometrus uz ziemēļim no Stounhendžas.

Šaurais lauku ceļš uz Eivberiju ved caur salīdzinoši maz apdzīvotiem lauku reģioniem ar savdabīgiem, samērā plašiem klajumiem un interesantām ainavām. Pa ceļam sastopami tikai mazi ciematiņi un fermeru saimniecības.

Vis pirms nonākam līdz Mārlboro (Marlborough) pilsētiņai un tad jau sekojam uz rietumiem pa A4 auto ceļu Eivberijas virzienā.

Nepilnu 10 kilometru brauciena attālumā no Mārlboro nonākam pie pirmā objekta Eivberijā. Tas ir kārtējais hendžs, jeb kā to šeit dēvē: Svētnīca (The Sanctury). No pirmā acu uzmetiena varētu šķist nekas īpašs! Šeit līdzīgi, kā Vudhendžā izveidots aplis ar betona stabiņiem un plāksnītēm  ar kuru palīdzību ir attēlots hendžs. Līdzīgi, kā jau redzētajā Vudhendžā šo hendžu arī veidojuši seši apļi koka stabu, bet atšķirībā no Vudhendžas šeit iespējams bijuši divi loki veidoti no akmeņu mengīrām. Apļa kopējais diametrs šeit gan ir mazāks-39.5 metri. Zinātnieki gan izsaka versiju, ka katrs no Svētnīcas apļiem veidots dažādos laika periodos līdz pat 2500 gadus pirms mūsu ēras un iespējams ir bijis kā balsts vismaz trim dažādām apļveida celtnēm. Līdz mūsdienām šis hendžs praktiski nebija saglabājies un patreiz šeit apskatāmsi tā simbolisks atveidojums. Toties no šīs Svētnīcas paveras lieliska panorāma uz apkārtejiem pauguriem un starp tiem jau var manīt vairākus šī  Eivberijas kompleksa objektus, no kuriem mēs pāris apskatīsim klātienē.

Pirmais, kas durās acīs ir liels piramīdas veida uzkalns. Tātad dodamies līdz šim kalnam, kurš atrodas tepat ielejā, netālu no Svetnīcas.

Silberī hils (Silbury hill).

 Tas ir tā saucamais Silberī hils (Silbury hill). Faktiski tas atrodas Kenetas upītes(Kennet river) krastā pie paša auto ceļa. Jo tuvāk tam tuvojamies sākam nojaust tā iespaidīgos izmērus ņemot vērā, ka tas ir cilvēku roku veidojums, kurš iespējams radīts vēl pirms Ēģiptes piramīdām. Tā izmēri ir: pamatnes diametrs 167 metri un konusa augstums 40 metru, bet virsotnes plaknes diametrs 30 metru. Faktiski šis ir lielākais mākslīgi uzbertais uzkalns jeb kurgāns Eiropā.

Netālu no Silberī hila atrodas autostavvieta kurā atstājam savus auto un dodamies aplūkot šo kurgānu tuvumā un varbūt  pat uzkāpt tā virsotnē. Pirms kalna ik pa gabalam ir uzstādīti kvalitatīvi stendi ar informaciju par apkārtnē eseošajiem objektiem, kas labi noder tiem, kuri nav nopietni gatavojušies šo objektu izpētei. Jo tuvāk tam tuvojamies, jo vairāk nonākam pie secinājuma, ka uzkāpt tajā nebūs viegji un vēl jo vairak, mūsu kompānijā ir mazi berni kuriem tas nebūs pa spēkam. Arī kalna nogāzes izrādās ir stāvākas, kā šķita pirmajā acu uzmetienā! Nu nekas! Kādu citu reizi varbūt to izdarīsim, bet šodien aprobežosimies ar nelielu pastaigu ap kurgānu un ieturam nelielu pauzīti tā pakājē, kuras laikā izstudējam īsu vēstures apskatu par šo vietu.