No pastaigas pa ciemu atgriežamies hendžā, kur veiksim atlikušo loku pa to. Te varam apskatīt divus sašķiebtus akmeņus. Izrādās, ka tos šeit tā speciāli atstājuši lai tūristiem būtu ko brīnīties! Kad šos akmeņus gribēja iztaisnot tad izradījās, ka šiem akmeņiem, kuri jau tā slējās 4.4 metrus virs zemes, zemē ieraktā daļa saniedza pat veselus 3 metrus. Tika aprēķināts, ka šie akmēņi sver vairāk kā 100 tonnas. Gala rezultātā tika nolemts šos akmeņus atstāt slīpā pozīcijā, kā tas bija līdz šim.
Pirms noslēgt ekskursiju pa Eivberīhendžu aplūkojam vel vienu akmeni ar kuru saistīta viena no leģendām. Tas ir tā saucamais Bārddziņa akmens. Leģenda vēstīja, ka kāds bārddzinis kurš 14. g.s. atceļojis uz Eivberiju esot ņēmis pastiprinātu dalību šo akmens mengīru iznīcināšanā. Gala rezultātā veicot rakšanas darbus zem viena no akmens bluķiem, tas uzgāzies dievbijīgajam kristus kalpam virsū. Protams, ka akmens bija tik smags, ka pārējie šāda darba veicēji pat nemēģināja to pacelt un atstāja šo bārddzini zem akmens, bet paši izbijušies no nelabās ziņas pārtrauca darbus pie akmeņu aizvākšanas. Šī leģenda saglabājās līdz pat 1938. gadam, kad Aleksandra Kellera vadībā arī šis akmens tika pacelts un zem tā patiešām atrada cilvēka mirstīgās atliekas. Pie kam tam blakus tika uzieti bārddzinim raksturīgi darba instrumenti. Iespējams, ka tā tomēr nebija leģenda, bet bija patiesība!
Nobeigums.
Strauji tuvojas vakars un mums jau pienācis laiks domāt par došanos mājup. Vēl tikai nedaudz aizkavējamies kafejnīciņas The Red Lion atklātajā terasē un pasūtam pa kafijai.
