Stounhendžas un Eivberijas noslēpumi17

Lai nu gluži klāt pie hendža nav iespējams nokļut, arī pa gabalu var labi saskatīt hendža aplī lokos horizontāli sakrautos akmeņus. Tur pamīšus, loku aiz loka, saguldīti šie „Zilie akmeņi” no Velsas un parastie vizlas (sarsēna) akmeņi. Protams, ka vis labāk saskatāmi vertikālie akmeņi, kuri balsata horizontāli novietotos pārsega akmeņus. Agrāk šāds pārsegu loks ielenca visu hendžu. Laiks un cilvēki laika gaitā bija pacentušies tos nogāzt un tikai tad, kad mūsdienu civilizacija attapās, ka šeit atrodas kaut kas īpašs un unikāls restauratori pacentās saglābt ko var.  19.g.s. sakumā Viljama Stjuarta vadībā tika veikti rekonstrukijas darbi, kuru gaitā akmeņus mēģināja sakārtot pēc iespējas tuvāk tam, kā tie bija izvietoti tūkstošus gadu senā pagātnē.

Vertikālo akmeņu loka dieametrs ir 33 metri, bet augstums 4.1 metrs. Paši vertikāli novietotie akmeņi varāk kā 4 metri gari, aptuveni 2 metrus plati un 1.5 metru biezi. To svars dažkārt parsniedz 25 tonnas. Virs tiem hotizontāli novietotie akmeņi ir 3.2 metrus gari, aptuveni metru plati un 80 centimetru biezi. To augšējā plakne slejas aptuveni 4.9 metrus virs zemes līmeņa. Iekš šī loka atrodas vēl viens šaurāks loks, jeb pakavveida pusloks, kuru veidoja pieci sapāroti vertikālie atbalsta akmeņi, kuri jau ir par pāris metrim augsāki, kā ārējā lokā. Šo vertikālo akmeņu svars pārsniedzot pat 50 tonnas. Uz šo brīdi ir apskatāmi četri šie iekšējā pusloka statņi un tie lepni slejas 6 metru augstumā virs zemes līmeņa.

Iekšējā loka atvērtā daļa ir vērsta uz ziemeļ austrumiem, tā saucamās avēnijas virzienā, kurā vasaras saulgriežos saule parādās virs apvāršņa. Savukārt, jau pieminetie „Zilie akmeņi” veido vēl vienu, mazāku pakavveida loku hendža centrā.

Plānā atzīmēti: 1 — Altāra akmens, aptuveni 6 tonnu smags vizlas smilšakmens, kurš uz šejieni atvests no Velsas. 2-3 — Kurgāni, bet bez apbedījumiem. 4 — apkritušais akmens 4,9 metru garš (Slaughter Stone —ešafots) 5 — Pēdas akmens (Heel Stone) 6 — Divi no sākotnēji vertikāli stāvējušim četrim akmeņiem. (Vecā. XIX g.s. plānā to novietojums parādīts savādāk) 7 — Grāvis. 8 — Iekšējais valnis. 9 — Ārējais valnis. 10 — Avēnija, tā ir divu paralēlu vaļņu un grāvju koridors, kurš ved līdz Eivonas upei. 11,12 — Šeit senatnē esot bijušas divi loki katrā pa 30 speciālām  bedrītēm, kurās iespējams tika iesprausti koka stabi. Pagājušajā gadsimtā kādu laiku šīs bedrītes tikušas atzīmētas ar apaļas formas betona stabiņiem, bet vēlāk tās tie tika demontēti. 13 — 56 bedrīšu loks- Eibri (Aubrey holes) 14 — Mazā dienvidu ieeja.

 Patreiz akmeņi stāv tādās pozīcijās, kā tie tika izvietoti pagājušajā gadsimtā no 1901. Līdz 1965. gadam Doktora Staklija (Dr. Stukly) vadībā. Vēlāk gan šāds izvietojums tika pakļauts kritikai zinātnieku aprindās un izskanēja vairāki aicinājumi akmeņus pārvietot. Galu galā Kembrižas universitātes arheoloģijas muzeja vadītājs Kritofers Čaipindeils atzinās, ka akmeņi iespējams ir savietoti nepareizi, bet to jauna parvietošana ir ļoti sarežģīta, jo tie ir iebetonēti.

Esam aplenkuši hendžu un atrodamies pie tā saucamā pēdas akmens, kurš atrodas ziemeļ austrumu virzienā no hendža. Hendža loka iekšpusē var redzēt apkritušos akmeņus par kuru funkciju un izvietojumu zinātnieki vēl šobaltdien strīdās.

Jā! Starp citu! Biju lasījis, ka bijuši gadījumi, ka šajā vietā bildētās fotogrāfijās parādoties savādi elementi un objekti. Un patiešām! Arī manis bildētajā bildē parādās īpatnējs plankums, jeb saules zaķītis! Tas nav veidots foto šopā!  Ja tas būtu bildēts jeb kur citur varētu padomāt, ka tas vienkārši sules atstarojums. Vai tas tur tiešām parādījās nejauši,  kas to zina, varbūt likum sakarīgi! Es gan patiesībā esmu konservatīvi noskaņots pret idejām par dažādām mistikām un uzskatu, ka tas tomer ir saules izraisīts defekts!

Stonhendžu esam apskatījuši un varam turpināt mūsu ekskursiju pa hendžu mistisko pasauli. Īsa vizīte suvenīru bodītē pie ieejas un pametam vienu no pasaules septiņiem brīnumu (Stounhendža ir iekļauta gandrīz visās 7 pasaules brīnumu publicetajās versijās). Sēžamies auto un dodamies tālāk. Ak jā! Vel gribēju pieminēt, ka mūsu sīkie ceļa biedri šeit uzvedās tik reti mierīgi, kā nekad! Bērni bieži niķojas vai kašķējas, bet šeit pie hendža tie bija ti klusi un rāmi un varētu padomāt, ka arī viņus kaut kādā vedidā ietekmē Stonhendžas enerģētiskie strāvojumi.

 Blūhendža (Bluehange).

Nākamais objekts, ko velējāmies aplūkot bija tā saucamais Blūhendžs, jeb latviski sacīt Zilais Hendžs. Tas atrodas 2 kilometrus uz dienvid austrumiem no Stonhendžas, Vest Eimsberī (West Amesbury) ciematā, Eivonas upes krastā un ir pavisam nesen atklāts, veicot Stonhendžas apkārtnes izpētes darbus. Nonākot Vest Eimsberī secinām, ka pie Blūhendža nav iespejams piekļūt, jo tas atrodas privātā teritorijā un tajā patreiz strādā arheologi, un veic pētījumus. Neko darīt! Izmetam nelielu loku līdz blakus esosajam tiltiņam pāri Eivonas upītei.

Pirms doties uz Vudhendžu, kura arī atrodas tepat netālu pāris vārdos pastāstīšu, kas tad ir šis Blūhendžs. Šo hendžu jeb tā atrašanās vieta, kā jau minēju tika atklāta pavisam nesen. Pirmie izpētes darbi liecina, ka šeit atradies hendžs, kura apjoztā grāvja loka diametrs esot bijis 25 metri, bet loka iekšienē varētu būt bijuši uzstādīti 25 līdz 27 vertikāli akmeņi, līdzīgi kā Stounhendžā, tikai mazāki un to loka diametrs bijis 10 metru. Veicot izrakumus tika uzietas „Zilā akmens” lauskas, līdīgas kā Stonhendžas akmeņiem, kuri atceļojuši no talās Velsas. Šis fakts pavedina zinātniekus domāt, ka Blūhendža akmeņu loka akmeņi ir bijuši tādi paši „Zilie akmeņi”, kā Stounhendžā. Vēl jo vairāk, šis hendžs šeit varētu būt tapis 2500-3000 gadus pirms mūsu ēras, tieši tajā pat laikā, kad iespējams tika veikti Stonhendža pārbūve papildinot to tieši ar šiem zilajiem akmeņiem.

Viena lieta gan būtiski ir atšķirīga starp šiem hendžiem. Blūhendža teritorijā ir uziets liels daudzums ogļveida materiāla, kas liecina, ka šeit veikti vērienīgi dedzināšanas darbi. Pastāv versija, ka šeit  bijis kaut kas līdzīgs krematorijam, kurā tika sadedzināti mirušo ķermeņi. Vēl šeit jāpiemin, ka tā saucamā Stounhendžas Avēnija, jeb makslīgi veidotais ceļš no Stounhendzas pēc diviem pagriezieniem veda tieši uz šejieni- Blūhendžu, Eivonas upītes krastā.

Labi! Pie hendžu vēstures atgriezīsimies un kopējā kontekstā arī pie Blūhendža. Tā kā mums pie Blūhendža nokļūt neizdodas turpinam ceļu uz ziemeļiem, kur mums paredzēts aplūkot tā saucamo Vudhendžu.

Vudhendža (Woodhenge)

 Vudhendža atrodas pie Daringtonas (Durrington) ciema, uz austrumiem no Stounhenžas un tā pat, kā Blūhendžš- Eivonas upes krastā. Šo hendžu šeit atklāja 1925. gadā pēc kārtīgas aero foto uzņēmumu izpētes. Tūlīt pat sekoja arheoloģisko izrakumu darbi.