Kāpēc piektdiena, 13., ir “neveiksmīga”? Kāpēc mēs izsakām vēlēšanos, iemetot monētu strūklakā? Mēs varam domāt, ka sabiedrība ir pāraugusi ticību ļaunajiem gariem un laimīgajiem amuletiem, taču patiesībā lielākā daļa no mums joprojām piekopj kādu no mūsu viduslaiku senču māņticībām, to pat nezinot.
6 vēsturiskas māņticības, kurām mēs ticam vēl šodien12
114
0
Attēls no: unsplash.com
Vai tu ciet no triskaidekafobijas?
Tas ir, bailes no skaitļa 13. Tika uzskatīts, ka neveiksmīgā 13 izcelsme ir kristiešu ticība, ka 13 cilvēki apsēdās pie Pēdējā vakarēdiena un Jūda bija pirmais, kas atstāja galdu, lai nodotu savu kungu Jēzu. Tāpēc saimnieki gadsimtiem ilgi izvairījās no 13 cilvēku sēdēšanas pie pusdienu galda, būdami pārliecināti, ka pirmais, kurš aiziet, mirs gada laikā. Patiešām, 16. gadsimta raganu mednieki bieži mēģināja apgalvot, ka sapulcē bijuši 13 cilvēki, kas pierādīja, ka apsūdzētie ir raganas, kas savienojas ar velnu.
Tomēr bailes no 13 pastāvēja pirms kristietības. Senie romieši uzskatīja, ka 13 bija slikta zīme, kas pareģo nelaimi un nāvi. Vikingi arī ienīda 13, jo skandināvu mitoloģijā tika rīkots bankets 12 dieviem, kurā viltnieks Loki parādījās neaicināts, un rezultātā nomira mīļotais dievs Balders.
Attēls no: unsplash.com
Iemet monētu strūklakā, lai izteiktu vēlēšanos
Apmeklējiet jebkuru ievērojamu baseinu vai strūklaku, un jūs redzēsiet, ka apakšā mirdz monētas. Senatnē tika uzskatīts, ka baseinos un akās mīt ūdens gari vai dievības, un upuri tika mesti ūdenī, lai nodrošinātu auglību vai panākumus.
Viduslaikos daudzi senie svētavoti tika saistīti ar svētajiem, kas aizstāja ūdens garus. Cilvēki joprojām nāca, cerot atrast ārstēšanu vai labu veiksmi, un, tāpat kā pirmskristietības laikos, viņi nesa svētajam ziedojumus, parasti saliektas piespraudes vai monētas veidā. Ja jūs šodien uzstādīsiet vēlmju aku, cilvēki joprojām tajā iemetīs monētas.
Reklāma
Attēls no: unsplash.com
Līgavas prievītes mešana
Daudzas līgavas zem kāzu kleitas valkā laimīgo prievīti. Senos laikos līgavas drēbes uzskatīja par svētīgām, un viesi kāzu naktī līgavai lika noplēst visas drēbes, kad visi mēģināja paņemt kādu gabalu. Pamazām uzmanība tika pievērsta līgavas prievītei – seksualitātes un auglības simbolikai.
Viduslaikos un Tjūdoru laikos neprecēti vīrieši cīnījās par līgavas prievīti, lai nodrošinātu, ka viņi būs nākamie, kas atradīs skaistu un auglīgu sievu. Vecpuiši pat mobēja līgavu, kad viņa stāvēja pie altāra, nometa viņu zemē un kāzu ceremonijas laikā norāva no viņas prievītes. Baznīca protestēja, un paraža attīstījās tā, ka līgavainis līgavas kambarī noņēma savai jaunajai sievai laimīgo prievīti un nometa to lejā no loga zemāk stāvošajiem vīriešiem, kuri kliedza uzmundrinājuma vārdus.
Attēls no: unsplash.com
Pieklauvēt pie koka
Daudzi no mums, runājot par nākotnes plāniem, joprojām saka "pieklauvē (pieskarieties) kokam", pat ja mēs faktiski neveicam darbību: "Paredzēts, ka tas būs pabeigts līdz piektdienai, pieskarieties kokam".
Tā ir viena no cilvēces vecākajām un ilgstošākajām bailēm, ka, runājot par kaut ko labu, notiks kaut kas, kas to nolādēs. Lūk gari vai dēmoni noskaudīs mūsu panākumus, vai arī greizsirdīgs kaimiņš var mūs nolādēt ar ļaunu aci.
Koksne, kurai mēs pieskārāmies, būtu bijusi no kāda no svētajiem kokiem – ozola, oša vai vilkābeles –, jo tika uzskatīts, ka šo koku gariem ir spēks mūs pasargāt no ļaunas acs vai dēmoniem. Mūsdienās derēs jebkurš koks – cilvēki pat pieskaras plastmasai, kas izskatās pēc koka.
Attēls no: www.thegypsythread.org
Svētie akmeņi
Oļi vai mazi akmeņi ar dabisku caurumu bieži tiek izmantoti kā atslēgu piekariņi vai tiek piekārti pie durvīm un logiem dekorēšanai. Taču tas ir vairāk nekā tikai ērts veids, kā sekot līdzi atslēgām – vēsturiski tika uzskatīts, ka šādiem akmeņiem piemīt spēcīgas aizsargājošas īpašības.
Atslēgas tika piestiprinātas akmeņiem ar caurumiem, lai aizsargātu slēdzenes, ko tās atslēdza, no laupītājiem, kas mēģina ielauzties, un neļautu ļaunajiem gariem iekļūt pa atslēgas caurumu. Tika uzskatīts, ka dzelzs un akmens kombinācija aizsargā pret visa veida nelaimēm. Arī pie māju durvīm un dzīvnieku aplokiem tika izkārti akmeņi ar caurumiem, lai aizsargātu ieejas no raganām un dēmoniem.
Reklāma
Attēls no: unsplash.com
Kāzu kūkas griešana
Jau romiešu laikos kāzu torte tika gatavota no kviešiem, augļiem, riekstiem un medus – bagātības un auglības simboliem. Kūka tika lauzta līgavai virs galvas, lai nodrošinātu auglīgu un pārtikušu laulību, un viesi rāvās, lai savāktu veiksmes drupatas, tāpēc arī mūsdienās viesiem, kuri nevar ierasties, tiek sūtīti mazi kāzu tortes gabaliņi.
Dažas mūsdienu līgavas atgriežas pie viduslaiku paražas, ka viņiem bija kaudze atsevišķu kūku, nevis viena liela kūka. Sākotnēji tās bija augļu maizītes, sakrautas augstā kaudzē, pāri kurai līgavai un līgavainim bija jāpārlec to neapgāžot, ja viņi gribēja nodrošināt laimīgu un auglīgu laulību.
Līdz Tjūdoru laikiem kaudze bija pārvērtusies par vienpakāpju kūku, ko līgava grieza, parasti turot līgavainim roku uz viņas, uzskatot, ka, ja līgava negriezīs pirmo šķēli, laulība paliks bez bērniem.
