Labdien! Šoreiz stāsts būs par Stounhendžu un ne mazāk interesantu vietu Eivberiju. Abas šīs vietas ir ļoti specifiskas un seniem nostāstiem apvītas. Par Stounhendžu jau ir dzirdējuši gandrīz vai visi, kā nekā šis objekts tiek iekļauts vis dažādākajos tūrisma topos un bukletos. Eivberija varbūt ir ne tik populāra, bet teikšu jums godīgi, uz mani tā atstāja pat lielāku iespaidu, kā Stounhendža.
Stounhendžas un Eivberijas noslēpumi17
Nu tad ķersimies pie lietas! Ir svētdienas diena un mēs 10 cilvēku kompānija dodamies uz Stounhendžu un Eivberiju. Šodien jau pabijām Vinčesterā, bet abi šie objekti, ir iekļauti mūsu pēcpusdienas maršrutā. Tā kā esam papusdienojuši jau Vinčesterā, varam nekur īpaši nekavēties. Sameklēju radio, kurā skan ķeltu muzika, kas visvairāk pieskan šodiemas ceļojumam uz Stounhendžu un varam turpināt ceļu.
Stounhendža.
No Vinčesteras līdz Stounhendžai nokļūstam samērā ātri, jo līdz tai nav liels attālums. Te nu vēlos pieminet vienu lietu. Bieži esmu saskāries ar faktu, ka daudzi latvieši, kuri dzīvo šeit Anglijā domā, ka Stonhendža atrodas kaut kur Anglijas ziemeļos un pat Skotijā! Nekā nebija! Stonhendža atrodas aptuveni 130 kilometru attālumā uz rietumiem no Londonas, Viltšīras (Wiltshire) grāfistē, kādus 15 kilometrus uz ziemeļiem no Solsberijas (Salisbury) pilsētiņas.
Braucam pa auto ceļu A303 Tauntonas virzienā. Aiz Endoveras (Andover) apkārtējo lauku ainavas sāk līdzināties Latvijas lauku ainavām ar plašiem sējumu laukiem. Kādu gabaliņu aiz Eimsberijas (Amesbury) pilsētiņas četru joslu ceļu nomaina parasts divjoslu ceļš. Un te jau aiz pirmās ieplakas, pretējā pakalnītē var redzēt Stounhendžas noslēpumaino akmeņu krāvumu. Gravā pirms Stounhendžas ceļš sadalās divos virzienos un mēs pagriežamies pa labi, kur ceļazīme norada virzienu uz Stounhendžas stāvvietu.
Vēl pāris simtu metru un esam klāt. Šodien šeit ļaužu netrūkst, kā nekā, šodien taču ir sestdiena! Automašīnu nākas novietot blakus stāvlaukumam laukā, jo pašā stāvlaukumā trūkst vietas. Tātad varam rēķināties ar lielu burzmu.
Tā tas arī notiek! Kādu brīdi jāpastāv rindā pie kasēm. Rinda gan virzās salīdzinoši ātri. Daļa atbraucēju, kuri ir par skopu lai nopirktu ieejas biļeti par 8 mārciņām, dodas gar ceļmalu, kur Stounhendžas akmeņus iztālu var redzēt aiz žoga. Te gan piebildīšu! Ja reiz esat atbraucis tik tālu, tad nepažēlojiet tās astoņas mārciņas un tomēr ejiet iekšā teritorijā. No turienes skati ir daudz labāki, kā no lielceļa, caur žoga spraugām.Tā nu veiksmīgi esam nopirkuši biļetes un esam Stounhendžas teritorijā.
Par Stounhendžu dažādos izdevumos un resursos ir rakstīts gari un plaši. Latviešu valodā gan informāciju nav tik viegli savākt un vienalga nākas palasīt šo to svešā mēlē. Sausajā versijā parasti tiek rakstīts šādi: Viens no slavenākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem pasaulē-Stounhendža. Sastāv no apļveida un pakavveida zemes uzbērumiem un apļveida mengīru-akmeņu konstrukcijām, kuras atrodas kompleksa centrā. Stounhendža un Eivberija kopā ar citiem neolīta un bronzas laikmeta objektiem šajā apvidū veido veselu vēstures kompleksu, kurš 1986. gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pašu Stonhendžu britu kronis nodevis fonda-„Anglijas mantojums” (English Heritage) pārraudzībā, bet parējie objekti atrodas Nacionālā trasta (National Trust) pārraudzībā.
Ko es zinu no Stonhenžas Vēstures.
Centīšos pēc iespējas īsāk izklāstīt, ko zinu. Un tā tad, Stounhedžas akmeņi tiek saistīti ar neskaitāmiem nostāstiem un leģendām. Tie tiek pieminēti saistībā ar leģentārajiem, Merlinu un karali Artūru. 17. g.s. angļu zinātnieks un arhitekts Indigo Džonss izvirzīja teoriju, ka Stounhendžu uzbūvējuši senie romieši. Jau citi zinātnieku vēlāk šo būvi saistīja ar seno sakašu priekštečiem. 19. g.s. nostiprinās versija, ka Stounhendža ir bijusi druīdu svētvieta. Vēl daži to saistījuši ar pagānu karalienes Boadicejas apbedījuma vietu.
Liela daļā 18. g.s. autoru kuri apraksta Stounhendžu apgalvo, ka akmeņu izvietojums cieši saistīts ar astronomiskām parādībām. Vispopulārākā un fantastiskākā Hokinsa un Vaita versija apgalvo, ka šeit bijusi grandioza akmens laikmeta observatorija, ko zinātnieki gan nav apstiprinājuši. Tas, ka akmeņu krāvumi zināmā mērā saistīti ir ar astronomiju ir nenoliedzami, bet cik tas ir nopietni neviens vēl šodien tā īsti līdz galam nezin. Savukārt vēl viena versija par to, ka Stonhenddža tika izmantota, kā apbedījumu vieta neapstiprinājās. Arheoloģisko izrakumu laikā gan dažas apbedījumu vietas tika uzietas, bet zinātnieki izdarīja secinājumu, ka šie apbedījumi veikti aptuveni 700. līdz 400. gadam pirms mūsu ēras un veikti jau krietnu laiku pēc Stonhenžas tapšanas.
Pirmie nopietno zinātnisko pētījumu laikā Stonhedža tika saistīta ar ķeltu druīdiem. Bet jau vēlāk zinātnieki nonāk pie secinājuma, ka Stouhendža ir radīta labu laiku pirms šo vietu aplaimoja druīdu dzejnieki un rakstnieki. Ar mūsdienu zinātniskām radioogļraša metodēm tika veikti petījumi un tiek izdalītas šādas fāzes Stounhendžas tapšanā.
1. fāze. Tiek izveidoti pirmie vaļņi un grāvji. Izrakumu gaitā grāvjos tika atrasti aļņu ragu elementi un pielietojot radioogļraša metodi tiek pierādīts, ka tie šeit atstāti 3020-2100 gadus pirms mūsu ēras.
2. Fāze. Tiek izveidotas koka konstrukcijas ap speciāli izveidotām bedrēm, akmeņu uzstādīšanai.
3. Fāze. Akmens konstrukciju veidošana. Tā notikusi aptuveni 2440-2100 gadus pirms mūsu ēras un liek domāt, ka pirms akmens konstrukcijām, šeit ilgstošu laiku ir bijuši veidojumi no koka, līdzīgi kā netālu esošajā Vudhendžā.
Vienu no pēdējām un ticamakajām pēdējo laiku versijām izvirzījis Šefīldas universitātes profesors Maiks Pārkers Pērsons, kurš vada Stounhendžas argeoloģisko projektu-„Stonehange Riverside Archaeological Rroject”. Viņš atzīmē, ka pēc viņa domām sākotnēji, jau 3000 gadus,pirms mūsu ēras, šeit ir bijusi vieta apbedīšanas rituāliem, pirms mirušo apglabāt jau citā vietā vai pat sadedzināt kaut kur tuvumā.
Kā nu tur arī nebūt, skaids ir viens! Šis, tā saucamais hendžš vēl jo projām ir noslepumiem tīts. Piebildīšu, ka šis nebūt nav vienīgais šāds veidojums Britānijas teritorijā. Vēl jo vairāk, līdzīgi veidojumi ir uzieti gan Spānijas un Portugāles teritorijās, gan Skandināvijā, gan Āfrikas rietumu piekrastē un vēl šur tur citur. Starp citu mūsu pašu Latvijā arī ir uzieti akmens krāvumu veidojumi, piemēram Pokaiņu mežā Dobeles rajonā. Protams tie nav tik iespaidīgi izmēros, toties to izcelsme nemaz nav mazāk noslēpumaina, kā Stounhendžai!
Te nu mēs lēnā gaitā izmetam loku ap šo hendžu. Dažādos rakstois tiek minēts, ka Stounhendža īpaši specifiski izskatoties līdz ar saulrietu. Mēs gan nevaram gaidīt mirkli, kad saule ies aiz apvāršņa, jo mums paredzets apmeklēt vēl pāris hendžus. Toties te pat, netālu piekalnītē, stāv vairāki busiņi un karavāni, kuros acīmredzot ļaudis plāno sagaidīt šo vakara brīvdabas teātri, ko varētu vienkārši nosaukt par „Saulriets Stonhendžā”. Te vēl jāpibilst, ka pie pašiem akmens veidojumiem piekļūt nav atļauts un tos var vērot tikai atstatus, ne tuvāk, kā 25 līdz 30 metru attālumā. Ik gadu gan esot viena izņēmuma diena, kad tūristi tiekot pielaisti pie pašiem akmeņiem. Tas notiek gada īsākajā naktī jeb, kā mums latviešiem sacīt, Līgo naktī. Kas gan zina? Varbūt mūsu baltu prieksteči saulgriežu naktīs arī pulcējās piemēram tajos pašos Pokaiņos! Patiesībā ne mēs latvieši un viņu priekšteči vieni esam bijuši pagān ticīgie, kā to uzskata kristiešu baznīca.
Tā nu iztālēm aplūkojam šo noslēpumaino akmeņu krāvumu, jeb mūsu tālo priekšteču arhitektūras brīnumu. Protams sabildējam labi daudz foto, ar un bez pašiem, no vienas un no otras puses. Nedaudz atvelkam elpu un pavāļajamies Stounhendžas zālājā, pie reizes šo to pastudējot līdzi paņemtajās, majās izprintetajās lapās ar informaciju par šo objektu.