Kādu vakaru 1951. gada jūnija vidū, aptuveni pulksten 23:15, Ņujorkas Taimskvērā parādījās Viktorijas laikmeta drēbēs ģērbies vīrietis apmēram 20 gadu vecumā. Pēc liecinieku teiktā, viņš šķita mazliet apjucis. Neviens nepievērsa lielāku uzmanību, līdz dažas minūtes vēlāk viņš šķērsoja avēniju un viņu notrieca automašīna.
Dīvainais Rūdolfa Fenca gadījums: viņš aizceļoja uz nākotni, lai tiktu sabraukts2
Virsnieki, kas atrada līķi, pārbaudīja to, lai identificētu, taču, šķiet, ka atrastajam nebija nekādas jēgas: neliela metāla zīme 5 centu vērtajam alum ar salona nosaukumu, ko neviens, pat ne vecākie vīrieši varēja atcerēties.
Turpinot meklēšanu, viņi atklāja:
- Kvīti par zirga aprūpi un karietes mazgāšanu Leksingtonas avēnijas šķūnī, kas neparādījās nevienā adrešu grāmatā, aptuveni 70 ASV dolāri vecās banknotēs.
- Vizītkartes ar Rūdolfa Fenta vārdu un adresi Piektajā avēnijā.
- 1876. gada jūnijā uz šo adresi nosūtīta vēstule no Filadelfijas.
- Medaļa par trešo vietu trīskāju skrējienā.
Visintriģējošākais bija tas, ka, neskatoties uz objektu vecumu, neviens no tiem neuzrādīja nekādas novecošanas pazīmes. Policijas kapteinis Huberts Rihms nolēma veikt plašu izmeklēšanu, lai atrisinātu Rūdolfa Fenta lietu.
Vispirms viņš sazinājās ar Piektās avēnijas adresi, kur bija firma, kurā neviens nebija dzirdējis par tādu Rūdolfu Fencu. Neapmierināts ar rezultātu viņš nolēma meklēt tālāk un atrada adresi ar kāda Rūdolfa Fenca jaunākā vārdu. Kad piezvanīja uz adresi, viņi pateica, ka vīrietis tur vairs nedzīvo.
Tomēr viņš bija uz īstajām pēdām. Viņam izdevās atrast vīrieša bankas kontu, Interesējoties bankā policijas kapteinis tika informēts, ka Rūdolfs Fencs ir miris pirms 5 gadiem, bet sieva joprojām ir dzīva. Sazinoties ar sievu, viņa paskaidroja, ka mirušais vīrs bija nosaukts sava pazudušā tēva vārda. Vīratevs esot pazudis 1876. gadā, 29 gadu vecumā. Viņš izgājā no mājam vakara pastaigā un vairs neatgriezās. Visi centieni viņu atrast esot bijuši veltīgi.
Kapteinis Rihms pārbaudīja 1876. gada pazudušo personu lietas un atrada lietu par Rūdolfu Fencu. Taimskvērā bojā gājušā vīrieša izskats, vecums un apģērba apraksts precīzi atbilda lietā atrodamajam aprakstam. Lieta joprojām bija atzīmēta kā neatrisināta. Baidoties, ka viņu uzskatīs par garīgi slimu, Rihms oficiālajās lietās nekad neatzīmēja izmeklēšanas rezultātus.
Rūdolfa Fenca gadījums tiek minēts kā starpdimensionālu ceļojumu vai ceļošanas laikā piemērs, kas notiek bez personas gribas.
Realitātē nekāda Rūdolfa Fenca nebija. Aprakstītais notikums atkārto Džeks Finneja īsstāsta sižetu. Stāsts tika sarakstīts 1951. g., bet ar laiku tas ir ticis pārpublicēts kā īsta notikuma apraksts un interneta laikmetā tas ir kļuvis par pilsētas leģendu, ko bieži vien izmanto, lai pierādītu, ka ceļošana laikā ir iespējama.
Vai ceļošana laikā patiešām ir iespējama, neņemšos spriest, bet interesanti ir tas, ka daži stāsti kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ tiek uztverti kā patiesība. Tā noteikti ir noticis pagātnē un arī ne tik senā pagātnē. No interneta laikmeta tāds ir stāsts par Slendermenu un to, ka Somija patiesībā neeksistē.