Nekā paranormāla nav. Tā apgalvos daudzi, bet mums tāpat gadās piedzīvot daudz ko neizskaidrojamu. Vai tas viss notiek tikai tāpēc, ka mums galvā kaut kas nepareizi noklikšķēja, vai arī kaut kas noklikšķ galvā tāpēc, ka ir kāds ārējs iemesls? Grūti spriest, ja tam nav fiziski pierādījumu.
10 biedējoši stāsti, kas liks matiem sacelties stāvus7
117
0
Attēls no: unsplash.com
No mana skapja atskan dāmas balss, kas lūdz palīdzību. Manas skapja durvis bija saplaisājušas, un viņa teica: “Palīdzi man. Es redzu tevi cauri spraugām.” Katrs sinonīms vārdam "nobijies" izgāja cauri manam ķermenim. Es aizgāju un pārbaudīju, vai skapī nav kāda sieviete, kurai ir vajadzīga palīdzība, bet tur nebija nekā, izņemot manas drēbes un apavus.
***
Es dzīvoju kopā ar savu tagadējo sievasmāti mājā, kuru viņa bija iegādājusies dažus mēnešus iepriekš. Mums visiem tajā mājā jau bija bijušas dažādas dīvainas "sajūtas" vai pieredze, bet divi gadījumui patiešām izceļas.
Tobrīd mājā dzīvoja trīs suņi. Kādu vakaru mēs visi sēžam ar muguru pret gaiteni (tas ir zīmīgi) un skatāmies filmu. Pēkšņi gan mans vācu aitu suns, gan terjers paceļ ausis un sāk skatīties gaitenī uz vietu mums aiz muguras. Es to pamanu un pagriežos (gaisma bija izslēgta, bija tumšs), bet, protams, neko neredzu. Pēc piecām minūtēm viņi joprojām skatās un sāk rūkt. Šoreiz mēs ar sievu apgriežamies un abi skatāmies, kā gaismas slēdzis uz sienas tiek pārslēgts uz "ieslēgtu". Suņi palika TRAKTI, tāpat kā mēs!
Dažas nedēļas vēlāk. Tas pats scenārijs, gaisma ir izslēgta, un mēs skatāmies filmu. Manam vācu aitu sunim patika atnest bumbiņas, un mums vienmēr bija miljons bumbiņu, lai viņu izklaidētu. Šoreiz viņa skatās gaitenī un luncina savu nolādēto asti. Šoreiz mēs visi atkal pamanām un sākam skatīties. Es zvēru pie Dieva, bumba, viena oranža tenisa bumbiņa ripoja pa gaiteni viņam pretī. Mēs visi nobālējām.
***
Man bija 19 gadi un mēs gulējām ar atvērtu logu, jo bija karsta vasaras nakts. Mēs kopā ar savu puisi bijām atslēgušies. Pēkšņi es pamostos ar briesmīgu sajūtu, ka mani kāds novēro. Es pagriežos un redzu, ka kaut kas ir iebāzis savu galvu pa logu. Lieki piebilst, ka mani gandrīz piemeklēja sirdstrieka. Tiklīdzi viņi izdzirdēja, ka esam pamodušies, viņi devās prom.
Attēls no: unsplash.com
Es braucu pēc drauga uz lidostu ap 22.00. Viņa draudzene arī bija ar mani, jo gribēja viņu satikt pēc iespējas ātrāk. Mēs devāmies pa tumšu, ļoti vientuļu ceļu. Es nekad agrāk nebiju pa to braucis, bet es sekoju norādēm. Galu galā mēs nonācām līdzās vilcienam, kam bija tāds pats ātrums, tāpēc mēs nevarējām redzēt tam garām labajā pusē. Pēc pāris minūtēm mēs nonācām līdz vilcienu depo, kas bija kreisajā pusē. Ļoti spocīgs, ļoti vispārīgs šausmu filmu vilcienu pagalms. Pagaidām nekas traks, ja neskaita to, ka nevarēja beigties. Mēs, iespējams, pavadījām 10 minūtes, braucot ar ātrumu 45 jūdzes stundā pa tumšu ceļu, kur pa kreisi ir vilcienu depo, bet labajā pusē – vilciens, kas bloķēja skatu. Galu galā mēs atgriezāmies sabiedrībā un paņēmām manu draugu no lidostas. Mēs viņam izstāstījām visu par spokaino vilcienu depo un vilcienu, un bijām priecīgi braukt atpakaļ un parādīt viņam, cik ļoti tā līdzinās vispārējai šausmu filmai. Mēs braucām atpakaļ pa tiem pašiem ceļiem. Tā tur nebija. it kā mēs nekad neesam braukuši garām vilcienu depo. Uz sliedēm (tagad pa kreisi) nebija vilcienu. Mēs ar drauga draudzeni izgāzāmies. Mēs varējām apzvērēt, ka ilgi braucām tieši gar vilcienu depo. Mājup brauciens šķita daudz īsāks.
***
Es atnācu mājās ap pusnakti. Kamēr gatavoju sev vakariņas, suns sāk riet uz neko. Es tam nepievēršu uzmanību un pabeidu gatavot vakariņas. Es attaisu krānu izlietnē, bet tas pats no sevis aizveras. Spalvas uz mana suņa muguras ir stāvus. Es dodos uz vannas istabu, tualetes papīra rullis ir man aiz muguras. Es izdzirdu troksni un pagriežoties redzu, ka rullis attinas, it kā to kāds vilktu. Es kopā ar suni izskrēju ārā no dzīvokļa un pavadījām nakti ārā. Atgriežoties viss tualetes papīra rullis bija uz zemes. Pēcāk neko tamlīdzīgu es neesmu piedzīvojis. Mans dzīvokļa biedrs pieminēja, ka ir bijis, ka visas skapīšu druvis ir bijušas atvērtas, kad viņš atceras, ka tās patiešām ir aizvērtas.
***
Man bija saspringta saruna ar kādu, kas man bija tuvs pirms vairākiem gadiem. Saruna ātri vien izvērtās pasīvā agresīvā kautiņā, kas beidzās ar to, ka otrs iekāpa mašīnā un aizbrauca. Kad es sāku doties atpakaļ iekšā, otrs cilvēks atgriezās, izkāpa no automašīnas un atsāka mūsu sarunu. Balss tonis bija pilnīgi atšķirīgs un stāja bija atšķirīga, un sajūta gaisā bija pilnīgi savādāka. Es nezinu, kā citādi to izskaidrot. Sarunai turpinoties, otrs sāka runāt nepatīkamas un zemiskas lietas, kas bija pilnīgi neatbilstošas. Es teicu: "Tas nav kā tu, Person." Viņi teica: "Kas liek jums domāt, ka es esmu Persons?" Es atceros, ka turpināju sarunu un ilgi runāju ar “cilvēku”, bet neko konkrētu neatceros. Es atceros, ka kļūstu arvien satrauktāks un zināju, ka kaut kas nav pareizi. Visbeidzot es teicu cilvēkam, lai viņš iet mājās. Viņi paklausīja un aizgāja. Iegāju atpakaļ iekšā un sāku stāstīt brālim un māsai par situāciju, kad atskanēja durvju zvans, bija pagājušas kādas 2-3 minūtes. Tā bija persona, kas atgriezās, lai atvainotos par sākotnējo strīdu. Viņi jau ilgu laiku bija braukuši pa pilsētu un negribēja doties mājās, atstājot lietas neatrisinātas. Es jautāju, kāpēc viņi ir teikuši dažas lietas no pēdējās sarunas, un viņi skatījās uz mani kā uz traku. Viņiem nebija ne jausmas, par ko es runāju. Tas mani patiešām nobiedēja.
Reklāma
Attēls no: unsplash.com
Mēs ar brāli vienu nakti bijām mājās vieni un skatījāmies televizoru. Mana māte strādāja nakts maiņā, bet tēvs bija ārā. Tēvs atnāca mājās un atgrūda durvis vaļā, lai pateiktu sveiki, mēs abi apgriežamies un sasveicināmies, tēvs aizvēra durvis. Pēc 30 sekundēm cits vīrietis atver durvis, lai pateiktu sveiki, mēs abi pagriežamies un sasveicināmies, vīrietis aizver durvis. Mēs pieņemam, ka arī mana tēva draugs ir atgriezies mājā. Jebkurā gadījumā pēc 5 minūtēm es dodos uz virtuvi, kur bija mans tēvs, gatavojot vakariņas vai ko citu, un es ceru atkal satikt viņa draugu. Es redzu, ka viņš viens pats gatavo vakariņas un pieņemu, ka viņa draugs atrodas augšstāvā vannas istabā. Es jautāju savam tēvam, kas ir viņa draugs. Mans tēvs skatās uz mani un jautā: "Kāds draugs?" Es atbildu "puisis, kurš atgriezās ar tevi" Tētis skatās uz mani, domādams, ka esmu kaut kāds dīvainis. Viņš saka: "Es atgriezos mājās viens pats". Lielākais koooooo?! esmu kādreiz pieredzējis. Mans brālis bija satriekts līdz maksimumam. Atceroties vīrieša seju, viņš bija bāls un spilgti balti mati.
***
Kad es mācījos koledžā, es kādu reizi pieskatīju māju saviem vecākiem. Es esmu mazliet bailīgs, tāpēc, kad gāju gulēt, es aizslēdzu visas durvis, kas veda uz guļamistabu. Man bija visdīvainākais sapnis, ka kāds atslēdza visas durvis un ieslēdza katru gaismu, man palika auksti un pamodos no mana suņa riešanas. Mājā dega visas gaismas, un visas durvis bija atvērtas un atslēgtas. Mans suns gaitenī ne par ko nebeidza riet. Es visu atlikušo nakti sēdēju dušā ar savu suni un telefonu, nobijies līdz nāvei.
***
Es nejauši nometu krūzīti. Nedzirdēju nekādu troksni, kad tā nokrita un kad gribeju to savākt, krūzītes vairs nebija. Es devos gulēt un jutos ļoti neērti. Nekad tā arī neatradu krūzīti. Joprojām tas man neliek mieru.
***
Mēs ar manu puisi pamodāmies dažādās mājas daļās histērijā, kaili un sviedriem klāti. Kad mēs abi beidzot nomierinājāmies un aprunājāmies, sapratām, ka mums bija tāds pats sapnis, ka mūs ieskauj melnu un baltu cilvēku grupa bez mutes.
Tev patiks šie raksti
