Tā nepavisam nebija skaudība, kas neganti dzīvojās pa Laimi. Taču kaut kas darīja nemierīgu puiša prātu kā vienīgajam, kura azotē pēc Limbažu apmeklējuma neatradās Dižžetons. Lai arī tas noteikti bija neestētiskākais no žetoniem, taču ne katram rodas iespēja palielīties ar uzvaru pār Sabrinu.
Nākamā puse dienas nācās doties caur mežainu apvidu. Raksturojot šo konkrētāk, mežus nomainīja tikai vēl lielāki meži, pēc kuriem kā maza atelpa sekoja izcirstas platības. Ejot pār tām, ikviens no četrotnes riskēja paklupt un pieglausties zemei tik tuvu kā sen to nebūtu darījuši.
-Tu tici, ka esi labāks par Sabrinu?- Laimis jautāja Eduardam, mirkli atpūtinot pēdas, ļaujot pārējiem pietuvināties.
-Viņa ir viena no labākajām trenerēm, kādu redzējušas manas acis- Eduarda acu priekšā atgriezās trenere, no kuras viņš nenovērsās līdz pat aiziešanas brīdim -bet atbildot uz jautājumu, nē, domāju, ka vakar biju izsalkušāks pēc uzvaras. Dažreiz cīņās svarīgākais nav talants, vienkārši vajag vairāk vēlēties uzvarēt un tad var notikt brīnumi-
-Tu jau runā it kā būtu uzvarējis visā čempionātā- Adrians nosmīnēja, uzmanīgi apejot abus puišus, pastumjot malā pāris krūmu zarus šaurajā takā -nevajag pēc katras uzvaras celt sev pieminekli, tā nākošais zaudējuma sistā rīkste sāpēs vairāk-
-Nekrītu eiforijā, bet neaizmirstu paveikto- Eduards ar mazu lepnuma devu izgāza krūtis -nu vairs tikai divi žetoni un būšu pilntiesīgs turnīra dalībnieks-
Sarunā iejaucās arī Mia, aicinot puišus vairāk atbalstīt vienam otru. Viņas nedaudz pīkstošā balss aizrāvās ar runām, ka jau pēc brīža četrotnē atgriezās ierastā soļošana.
Pārdesmit soļus visiem pa priekšu devās Laimis, kuram sekoja Adrians un Mia. Meitenes rokās atradās apvidus karte, nedaudz saburznīta, un ar dažiem taukainiem pleķiem, taču vēljoprojām labākais gājiena ceļvedis. Visiem aizmugurē turējās Eduarda, kurš ar nodurtu galvu lūkojās nepaklupt aiz daudzajām meža piedāvātajām koku saknēm.
Laimja kājas bija panesušās nedaudz ātrākiem soļiem kā pārējiem. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ viņš starp krūmāju zariem saredzēja divas acis. Tās nemirkšķinoties lūkojās puiša virzienā, kā aicinādamas tuvoties.
Uzmanīgiem soļiem Laimis paklausīja šim aicinājumam. Būtu zinājis elektrības trieciena sāpes, kādas radīja mazā radībiņa, Laimis noteikti netuvotos mazajam krūmu biezoknim. Milzīga strāva izšāvās caur viņa ķermeni, pēc tam uzzinot, ka draugiem tas atgādinājis ainu no Viens pat mājā.
Milzīgās sāpes Laimim radīja aptuveni desmit centimetrus mazais Džoltiks. Četrkājainais zirneklis ar zilām, koniskām pēdām un dzeltenu kažoku pārklātu olveida ķermeni. Viņam ir četras acis, divas lielākās atrodas salīdzinoši tālu viena no otras zīlītes, bet mazākās atrodas starp pirmo pāri, nedaudz augstāk uz sejas.
-Šis nevar palikt nesodīts- Laimis nopurinājās un no jostas noņēma pokebumbu, izvelkot Dodou. Tā divas galvas pagriezās pret savu treneri un sinhroni piemiedza acis -knābienu uzbrukumu-
Dodou ņipri metās virsū, cenšoties dzelteno zirneklīti sagūstīt vienā no knābjiem. Tas diez ko veiksmīgi nepadevās, Džoltikam atkāpjoties pilnībā izmantojot priekšrocības, ko deva visas četras acis. Divas lūkojās izvairīties, kamēr pārējās divas vietu, kur izvairīties.
-Man patīk mazais- Adrians sajūsminājās par Džoltika taktiku -es tikai priecātos par tāda zvēra esamību manā komandā -Laimi, ja tev nekas neizdosies, es viņu paņemšu-
Drauga vārdi Laimim aizlidoja ar lielu līkumi. Puisis kļuva aizvien iekarsušāks pokemona noķeršanā, Dodou dodot visas iespējamās pavēles.
Veiksme uzspīdēja vien Džoltika noguruma fāzē, kad labā Dodou galva beidzot spēja saspiest nabaga elektrisko pokemonu savā knābī. Laimis palecās augšup, ir kā jau savvaļas pokemons atrastos pokebumbā pie viņa jostas.
-Nāksi ar mani ceļojumā?- Laimis pieliecās pie tikko no knābja tvēriena atbrīvotā Džoltika, viņam pasniedzot pokebumbu -esmu labs treneris, būs jautri un nebūs jāuzbrūk garāmejošiem treneriem- Džoltiks nogurušā balsī pāris reizes nosauca savu vārdu un ar galvu piesita pie pokebumbas pogas. Tā atvērās un ierāva nabaga kukainīti sevī.
Pēc pāris reižu nosvārstīšanās, tā kļuva mierīga kā apstiprinājums Laimja piedāvājumam doties līdzi neticamajam Pokemonu ceļojumam.
Kur tas aizvedīs tālāk, uzzināsim jau pēc nedēļas !
