Sen, sen atpakaļ, kad nebiju tik daudz dzejoļis sacerējusi, Billijs Bobs man teica, lai saceru dzejoli par smiekliem. Nu, lūk ir tas dzejolis!
Smiekli
Ja kāds pastāsta jautru joku,
Tad smejas visi, kas saprot to joku.
Smieties var arī par cilvēku,
Bet tad tas cilvēkam izraisīs daudzums daudz bēdu.
Tik skanīgi un gardi smiekli,
Un pāri nepaliks joki lieki.
Bet atceries, kad esi sapulcē,
Tad klusē, kā ausainā pūce!
Jo tur nav nekādi prieki,
Tādēļ smiekli ir ļoti lieki.
