Par Varavīksnes žetonu iespēja cīnīties būs tikai diviem no trim mūsu galvenajiem varoņiem. Eduarda upuris par savu pirmo žetonu cīnīties Adrianam un Laimim. Pēdējais cīņas laukumā izgāja pirmais, satraucies un stresa pilns, kuram pāri uzliets milzīgs daudzums apņēmības.
Ērika un Laimis nostājās cīņas laukuma iezīmētajās vietās, viens otram pretī.
-Es izvēlos tevi, Sindekvīl- Laimis izmeta pirmo pokebumbu, kurai atveroties uz smilšainā laukuma parādījās pusmetru augstais uguns pokemons.
-Tu esi tik paredzams, Laimi no Alūksnes- Ērika augsti pacēla galvu un izsauca savu pirmo zāles tipa pokemonu.
Tas bija atraktīvais un nedaudz bērnišķību atgādinošais Vīpinbels.
Šim pokemonam ir zvana forma, lielas acis, virs, kurām atrodas trīs mazi zaļi plankumi, augstāk izaudzis mazs brūns āķa formas zara izaugums. Viņam ir plata, vienmēr atvērta mute ar rozā krāsas lūpām. Nedaudz nostāk no lūpu kaktiņiem pieaugušas divas zaļas lapas.
-Tu tak zini, ka tas ir zāles pokemons?- Laimis aizdomu pilns retoriski jautāja pretiniecei.
-Lapu viesuli- Ērika savilka biezās uzacis un pavēlēja savam pokemonam doties uzbrukumā ar neticamu cietu lapām, kuras uz priekšu dzen vējš.
Sindekvīlam vajadzēja pielietot vienkāršāko liesmu metēju, lai sadedzinātu visas Vīpinbela radītās lapas, pirms tās nodarīja sāpes. Arī pats uguns pokemons pret šo Vīpinbela soli attiecās vieglprātīgi, atļaujoties atskatīties Laimja virzienā.
Šo laiku izmantoja gan Vīpinbels, gan viņa trenere. Kamēr pokemons paspēja nokļūt pietiekami tuvu pretiniekam, Ērika pavēlēja izmantot dzelkšņu sporas, Tās tika uzsmidzinātas uz Sindekvīla auguma, radot tam neizturamas sāpes un niezi. Vīpinbels izslēdza uguns pokemonu no tālākās cīņas, izrotājot Laimja seju ar neizpratnes, izbīļa un bezdibeņa redzējuša cilvēka izteiksmi.
-Pieņemu, šī bija tava vienīgā stratēģija?- Ērika kopēja Laimja iepriekš pieredzēto nepiezemēto izturēšanos -pokemona tipam nav nozīmes, ja nemāki to izmantot- viņa redzēja neizlēmība un turpināja spiest pieņemt sasteigtu un nepareizu lēmumu -novērtējot pretinieku par zemu, riskē krist no augstākās klints-
Laimis nevarēja izmantot Skvirtlu, viņš nav tik spēcīgs, lai pievārētu divus zāles tipa pokemonus. Tikko noķertais Turtvigs nav cīņās pārbaudīts un tik atbildīgā cīņā būtu riskanta izvēle.
-Es izvēlos tevi- no Laimja otrās mestās pokebumbas izleca Dodou -mums būs jāpacenšas- piespiests pie sienas, bet ne zaudējis, kā vēsta vecs labs teiciens "ja esi piespiests pie sienas, izgāz to".
-Vīpinbel, vēlreiz lapu viesuli- Dodou virzienā lidoja līdzīgas lapas kā pirms brīža Sindekvīls, vien šoreiz nav uguns ar ko tās sadedzināt.
-Spārnu uzbrukumu- pēc Laimja domām radītajam pretvējam vajadzēja cietās lapas nomierināt uz aizpūst Vīpinbelu tālāk prom Dodou.
Stratēģija ne tikai lieliski, bet Vīpinbelam pasteidzoties izkaisīt sporas, tās tika uzpūstas uz paša. Zāles pokemona acīs sariesās asaras no sāpēm, kuras vajadzēja izciest, līdz Ērika atsauca viņu pokebumbā.
Meitene neslēpa pārsteigumu par Laimja izdomu, taču neaizmirsa piešpricēt šai uzvarai arī veiksmes piedevu. Laimis pret dzirdēto izturējās vienaldzīgi, vairāk enerģijas veltot priekiem par sava pokemona uzvaru.
-Es izvēlos Glūmu- no Ērikas mestās pokebumbas izleca zilganas krāsas pokemons ar līdzīgi cepuri kā izskatījās arēna no ārpuses -šis ir mans mīļākais pokemons, viņš reiz izglāba mani pilsētā klaiņojoša Graimēra un to tā brīža esam draugi-
-Visi pokemoni ir mūsu draugi, tikai jāiemācās ar viņiem sadraudzēties- Laimja vārdiem Ērika pilnībā piekrita, viņa virzienā pakratot galvu.
Nākamais Dodou pretinieks bija divkājains drūmi zilā krāsas pokemons ar cilvēkveidīgām rokām un kājām. Uz viņa galvas aug zieds ar sfēriskām ziedlapiņām, ko ieskauj četras sarkanbrūnas lapas. Ziedlapiņas ir tumši sarkanbrūnas ar baltiem plankumiem. Drūmas un platās acis no attāluma izskatījās kā aizmigušas, zem tām nekustīgas plānas purpurkrāsas lūpas. No lūpām spraucs lipīgs nektārs, kas kļūdaini tiek jauktas ar siekalām.
-Nodarīsim šo ātri, smakas uzbrukumu- pēc Ērikas pavēles no Glūma ziedveidīgās galvas izdalījās nepatīkama smaka. Adrians bija dzirdējis stāstus, ka smaka spēj izraisīt pat ģīboni vairāk kā pusotru kilometru attālumā.
-Tu nedrīksti nonākt tajā mākonī- Laimis redzēja kā oranžas krāsas mākonis tuvojās Dodou -spārnu uzbrukumu- šoreiz šis uzbrukums palīdzēja Dodou tikai izvairīties no smakas, taču atšķirībā no iepriekšējās reizes, tas nenesa uzvaru.
-Muļķis, domāji, ka tas nostrādās divreiz?- Ērika nospurdza -vīnstīgas- no Glūma iznāca divas garas vīnstīgas, kas ar milzīgu ātrumu tuvojās Dodou.
Viena vīnstīga spēja saķert bēgošā strausveidīgā pokemona kāju, lai vilktu pie sevis. Kad bija veikts puse no ceļa, Adrians ieteica Laimis, lai Dodou uzkāpj uz vīnstīgas, tā ir saistīta ar pokemonu, iespējams Glūms sāpēs atlaidīs.
Laimim nebija citas iespējas kā paklausīt draugu un kā gaidīts, Glūms sāpēs iekliedzās tik briesmīgi, ka nācās aizspiest ausis.
-Triecienu ar kājām- Laimis deva izšķirošā trieciena pavēli, kura rezultātā Ērikas Glūms sāpīgi atsitās pret zāles sienu un viņu nācās atsaukt.
-Tu godīgi uzvarēji divu pokemonu cīņā- Ērika pienāca pie Laimja un no azotes izvilka varavīksnes žetonu, ko pasniedza savam pretiniekam -tavs pirmais žetons, tikpat veiksmīgu tālāko ceļojumu- Ērika atguva savu laipno dabu un smaidu, vajadzēja tikai iegūt izkrāsotu metāla piespraudi.
-Nākošais esi tu?- novērsusies no Laimja, viņa pievērsās Adrianam, ar rādītājpirkstu pavēlnieciski parādot viņa vietu uz cīņas lauka. Pati pagriezās un tikpat lēni kā atnākusi, devās atpakaļ uz savu vietu.
-Veiksmi, mēs ticam tev- Laimis sasita plaukstu ar Adrianu, tā paātrinot drauga soli.
Kā Adrianam klājās pret Ēriku, uzzināsiet jau pēc nedēļas !
