Uzzināt pretinieku pokemonu cīņā var vilkt paralēli ar zobārsta apmeklējuma nenovēršamo tuvošanos brīdī, kad ar spoguļa palīdzību skaties sev mutē un ieraugi caurumu. Laimis zināja, ka pretinieks būs stiprs, bet viņa spēku apjauta tikai uzzinot viņa vārdu.
Laimja rītiņu iesāka pēkšņs telefona paziņojuma signāls no pokemonu turnīra aplikācijas. Tas līdzinājās pēdējās ūdens piles iekrišanai piepildītā vannā, līgani maigajai skaņai izlidojot cauri visai mājai.
Ar lēni lienošu rokas kustību, Laimja pirkstgali aizstiepās līdz telefonam. Viedierīce stāvēja turpat pie spilvena, tās satveršanas laikā acu priekšā vēl zibēja sapņa pēdējie kadri. Kaut kas par ceļojumu uz Šveici, tādu Laimis vēlāk atcerējās sapni, neesot nevienai pārliecības drumstalai, ka prātošana atnesusi īstās sapņa ainas.
-Draugi- Laimis skaļi iesaucās, ar savu balsi pieskandinot pat mazās mājeles tālākos stūrīšus.
Puisis vairākkārt pārlasīja paziņojumā esošo tekstu. Tas vēstīja, ka notikusi izloze starp labākajiem sešpadsmit turnīra dalībniekiem, kuru starpā pārsteidzošā kārtā atrodas arī Laimis. Tas atradās septītajā pārī, pretim Elmāra Gaismiņa vārdam.
-Kas noticis?- Mia bija vienīgā, kura atbildēja Laimim, viņa pacēla galvu, pāri dīvāna malai saskatot draugu -cilvēku piecelšana pirms astoņiem ir uz neveiksmi- neko ļaunu nedomādama, viņa izgudroja teicienu, to pasakot it kā vārdu savienojums būtu senču izveidots.
-Notikusi izloze, rīt cīnīšos astodaļfinālā- Laimja aizrautība pamazām nonāca arī telpas otrā stūrī, tai nonākot līdz Eduarda ausīm -neticami, cik ātri viss notiek, gluži kā slidkalniņā, kad sāc slīdēt lejup, nevari apstāties-
Atceroties vakardienas sarunu ar Miu, Eduards tikko uzibsnījušo skaudību aiztrieca prom kā naktī uzmācīgu odu. Gluži kā teicienā, ka nav neviena spēkos sliktajām domām iezagties prātā, bet katram ir izvēle tās paturēt vai palīgt doties prom. Puisis izdarīja šo izvēli kopā ar drauga apsveikšanu, pielecot kājās un ātriem soļiem piesteidzoties pie Laimja, lai spēcīgi kopā sasistu tradicionālo "dod pieci".
Gājiens radīja skaļu papēža dimdoņu pret perfekti gludo parketa grīdu, kas pamodināja arī otrā istabā dusošo Adrianu. Viņš izšļūca dzīvojamajā istabā un ar savilktu sejas grimase vēstīja ne tikai neizpratni par apkārt notiekošo, bet arī netveramu nogurumu pēc iepriekšējā vakara vēlās grāmatu apgūšanas. Citkārt augstu gaisā stāvošie koši zilie mati, tagad apgūlušies cieši pie galvas, bet staltumu aizstājis rīta salīkusī mugura.
Pāris vārdos Laimis izskaidroja klaigāšanas iemeslus, agrajā rītā pamazām padarot možākus visus apkārtējos. Nevienam vairs prāta nenesās atgriezties guļvietā kā vien turpināt sarunu par rītdienas cīņu.
-Dragoneirs, Venuzaurs, Nidokvīna un Spīrovs- Laimis nosauca pokemonus, kurus Elmārs izmantojis pirmajās četrās cīņās un veiksmīgi nokļuvis starp turnīra labākajiem sešpadsmit dalībniekiem -solās būt interesanti- bezzobains sarkasma pārņemta bezcerība izspraucās caur puiša tik bieži sastaptā pozitīvisma.
-Viņš ir atklājis daudz kārtis- Adrians sev raksturīgajā nopietnībā jau sāka apdomāt cīņas stratēģiju -ar viņu stāv spēcīgi pokemoni, bet arī katram no tiem ir vājība- puisis centās saskatīt kādu cerību stariņu, taču Beigu spēlēs Doktors Streindžs saskatīja spožākas izredzes cīņā pret Tanosu.
Saruna par gaidāmo cīņu aizritēja laikam skrienot vēja spārniem, tās aprakstīja pat visneticamākos cīņas ceļus. Skaļākos vārdus sarunās izteica Adrians, kaut aiz muguras viņam glabājas viena vienīga cīņa. Tam par spīt pārējie puisī redzēja un saklausīja viedumu, kāds nepiemita visiem pārējiem kopā ņemot. Eduards grupā iedeva bezrūpīga jokdara devu, taču šajā sarunā smaidu redzēt bija reta iespēja, Mias rūpes iespraucās ikreiz, kad Laimja acīs redzēja saskumušu draugu.
-Visticamāk tev nāksies ciest zaudējumu- Mia atgūlās dīvānā ar skatu uz griestiem, perfekti baltiem, bez nevienas nepilnības -bet tas nenozīmē, ka atļausim palaisties slinkumā-
Pesimisms radās dēļ nākamā cīņas raunda jaunā noteikuma, ka katram trenerim ļauts izmantot sešus pokemonus, bet Laimim kabatā atradās vien trīs piepildītas pokebumbas. To visi apzinājās, visvairāk Laimis, jo nevēlējās redzēt apkārtējo sejas izteiksmi, kad arēnā nāksies izmest tukšu pokebumbu. Šis mirklis biedēja tikpat briesmīgi kā iziešana lielajā arēnā, visiem gaidot grandiozu cīņu. Gaidības balstījās uz faktu, ka iepriekšējās cīkstēšanās mērķis ir atdalīt graudus no pelavām.
Nākamajā rītā Mia pagatavoja sātīgas brokastis, tās piepildīja vēderus, ka brīdi neviens nespēja krēslā pakustēties. Eduards apēda visvairāk, divas porcijas, no kurām daļa nu atrodas uz viņa krekla kā netīruma pleķi. Tie tur bija bieži viesi, gandrīz pēc katras ēdienreizes, kāda kripata atrada veidu kā sabojāt kreklu.
Adrians pirmais piecēlās no galda, aicinot Laimi gatavoties cīņai, jo smagākas par šo viņš vēl nebūs piedzīvojis. Pārējie sekoja iziedami no mājas un dodoties Smiltenes centra virzienā. Vasara dāvāja bez milzīga karstuma, atstājot debesīs sīku mākoņsegu, tā pakarinot jautājuma zīmi, vai Laimis nepiedzīvos vēl vienu cīņu lietus piļu plakšķoņu pavadībā.
