Magnētisko vētru laikā Zemes magnētiskais lauks tiek deformēts. Tā ir lādētu daļiņu plūsma, kas izraisa ziemeļblāzmas, bet, kā izrādās, tas nav vienīgais blakusefekts. Zemes magnētiskā lauka frekvence mainās un to var arī noklausīties kā savdabīgu "dziesmu".
Pirmo reizi ir ierakstīta Zemes magnētiskā lauka dziesma10
Eiropas Kosmosa aģentūras Cluster misijas mērķis ir pētīt Zemes magnētisko lauku. Tās laikā ir iegūts daudz datu, kurus ir iespējams vēlāk apstrādāt un tādā veidā izdarīt negaidītus atklājumus, kā tas notika ar Helsinku universitātē bāzētu pētnieci Lusilu Turku, kura pētīja Cluster misijas divu gadu desmitu ilgos arhīvus.
Cluster satelīta uzdevums bija ierakstīt Zemes magnētiskā lauka datus laikā, kad notiek magnētiskā vētra. Laikā no 2001. līdz 2005. g. tas piedzīvoja sešus šadus incidentus. Pēc iegūtajiem datiem ir secināts, ka magnētiskais lauks tiek deformēts ne tikai aiz Zemes, bet arī tiešās sadursmes vietā. Mainās magnētiskā lauka frekvence un sadursmes laikā veidojas atšķīrgs magnētiskais lauks.
Pavadonim ir izdevies to ierakstīt un vēlāk tas ir pārveidots par audio materiālu. Šis pavadonis ir daļa no kosmisko apstākļu pētīšanas. Tā ir sava veida laika prognoze tuvākajam kosmosam.
Par cik satelītu daudzums Zemes orbītā tikai pieaug, kļūst arvien svarīgāk saprast, kā magnētiskās vētras ietekmē to darbību. Spēcīgaku vētru laikā elektronika arī Zemes var tikt bojāta, nemaz nerunājot par kosmosu. Tāpēc arī tādi pētījumi.
Kas zina, varbūt, ja jums šķiet, ka kaut kas skan bet nevarat saprast, kas, tad tā ir Zeme, kas dzied?
Tā izskatās Saules vēja vizualizācija, kas ir veidota ar Helsinku universitātē izstrādāto Vlasiator modeli. Attēla kreisajā pusē pa vidu ir Zeme, apkārt kurai ir magnētiskais lauks. Saules vējš kļūst viļnveidīgs, jo no magnētiskā lauka atstarojas lādēto daļiņu plūsma un mijiedarbojas ar to. Kā tas izklausās, var dzirdēt zemāk.