Pētnieku komanda, kuru vadīja zinātnieki no Grifitas universitātes Austrālijā, veica testus ar baktērijām Chlamydia pneumoniae, kas var inficēt cilvēkus un izraisīt pneimoniju. Baktērijas ir atklātas arī lielākajā daļā cilvēku smadzenēs, kuras ir skārusi vēlīna demence.
Tika pierādīts, ka pelēm baktērijas var ceļot augšup pa ožas nervu (kas savieno deguna dobumu un smadzenes). Turklāt, kad tika bojāts deguna epitēlijs (plānie audi gar deguna dobuma jumtu), nervu infekcijas saasinājās.
Tas noveda pie tā, ka peļu smadzenēs nogulsnējās vairāk amiloid-beta proteīna – proteīna, kas izdalās, reaģējot uz infekcijām. Šīs olbaltumvielas plankumi (vai gabaliņi) ievērojamā koncentrācijā ir atrodami arī cilvēkiem ar Alcheimera slimību.
"Mēs esam pirmie, kas ir parādījuši, ka Chlamydia pneumoniae var nokļūt tieši pa degunu un nonākt smadzenēs, kur tā var izraisīt patoloģijas, kas līdzinās Alcheimera slimībai," 2022. gada paziņojumā sacīja neirozinātnieks Džeimss Džons no Grifitas universitātes Austrālijā.
"Mēs redzējām, ka tas notiek ar pelēm, un pierādījumi ir potenciāli biedējoši arī cilvēkiem."
Zinātniekus pārsteidza ātrums, ar kādu C. pneumoniae iekļuva peļu centrālajā nervu sistēmā, infekcija notika 24 līdz 72 stundu laikā. Tiek uzskatīts, ka baktērijas un vīrusi redz degunu kā ātru ceļu uz smadzenēm.
Lai gan nav skaidrs, vai ietekme uz cilvēkiem būs tāda pati, vai pat tas, ka amiloīda-beta plāksnes ir Alcheimera slimības cēlonis, tomēr ir svarīgi sekot līdzi daudzsološajiem virzieniem cīņā, lai izprastu šo izplatīto neirodeģeneratīvo stāvokli.
"Mums ir jāveic šis pētījums ar cilvēkiem un jāapstiprina, vai tas pats ceļš darbojas tāpat," sacīja Džons.
"Šādus pētījumus ir ierosinājuši daudzi cilvēki, taču tas vēl nav pabeigts. Mēs zinām, ka šīs pašas baktērijas ir sastopamas arī cilvēkiem, taču mēs neesam noskaidrojuši, kā tās tur nokļūst."
Urbināšanās degunā nav gluži reta lieta. Patiesībā ir iespējams, ka 9 no 10 cilvēkiem to dara... nemaz nerunājot par daudzām citām sugām (dažas ir nedaudz lietpratīgākas par citām). Lai gan rezultāti nav skaidri, tādiem pētījumiem kā šis vajadzētu likt mums aizdomāties pirms deguna bakstīšanas.
Ir plānoti turpmāki pētījumi par tiem pašiem procesiem cilvēkos, taču līdz tam Sentdžons un viņa kolēģi norāda, ka urbināšanās degunā un deguna matu plūkšana nav "laba ideja", jo tā var nodarīt kaitējumu aizsargājošiem deguna audiem.
Viens neatrisināms jautājums, uz kuru komanda meklēs atbildi, ir tas, vai palielinātie amiloid-beta proteīnu nogulsnes ir dabiska, veselīga imūnreakcija, ko var mainīt, apkarojot infekciju.
Alcheimera slimība ir neticami sarežģīta slimība, kā tas ir skaidrs no daudzajiem pētījumiem par to un daudzajiem dažādiem viedokļiem, ko zinātnieki izmanto, cenšoties to izprast, taču katrs pētījums mūs nedaudz tuvina, lai atrastu veidu, kā to apturēt.
"Kad esat sasniedzis 65 gadus vecumu, jūsu riska faktors palielinās, taču mēs meklējam arī citus iemeslus, jo tas nav tikai vecums, bet arī mijiedarbība ar apkārtējo vidi" sacīja Džons.
