Mans pirmais raksts. Šeit būs dažādi fakti par Visumu.
Es nerakstīju šo rakstu no galvas (lai gan visu rakstīto saprotu), bet izlasīju vairākas grāmatas, un ar to palīdzību saviem vārdiem uzrakstīju, manuprāt, interesantāko informāciju. Es ceru, ka skaidroju pietiekami saprotami.
Varbūt kādu interesē Visums? 
1. Zeme patiesībā nav apaļa.
"Ko? Kas tas par rakstu, kā Zeme var nebūt apaļa?" Jūs noteikti jautāsiet. Bet tā tiešām ir. Visi debess ķermeņi, kas rotē ap savu asi ir elipsoīda formā. Polos debess ķermenis ir vairāk saplacināts un ekvaroriālajā daļā tas ir izstiepts. Tas ir tā, kā kāds būtu paņēmis Zemi un to saspiedis divos pirkstos starp poliem. Līdzīgi, kā Zeme tiek attēlota uz pasaules kartes, lai gan šis būtu pārspīlēts piemērs. Tas ir inerces dēļ. Debess ķermenim rotējot, ekvatora ārējie slāņi cenšas kustēties taisnā virzienā, tādā veidā attālinoties no planētas centra. Jo lielāks ir griešanās ātrums, jo lielāka ir inerce. Tāpat griežās arī zvaigznes. Tikai zvaigznes ir gāzu lodes. Arī zvaigznes rotē ar dažādu ātrumu, piemēram, Saule ekvatora joslā veic vienu apgriezienu 25 Zemes dienās, bet polos- 34 Zemes dienās. Zvaigzne Vega, griežas tik ātri, ka ieguvusi saplacinātu formu.
2. Uz Zemes ir gadalaiki divu iemeslu dēļ.
Jūlijā, gada vidū Ziemeļpols ir vairāk pagriezts pret Sauli, tādēļ klimats ir siltāks ziemeļu puslodē un vēsāks dienvidu puslodē, jeb ziemeļu puslodē ir vasara un dienvidu puslodē- ziema. Ap Ziemassvētkiem situācija ir pretēja. Ja Zemes ass būtu 0° slīpumā, tad visu gadu abi poli saņemtu vienlīdz lielu daudzumu siltuma un nebūtu gadalaiku maiņas. Ja Zeme negrieztos ap Sauli, tad abi poli saņemtu vienādu daudzumu gaismas, un arī šajā gadījumā nebūtu gadalaiku maiņas.
3. Piena Ceļa galaktika.
Galaktikas disks ir salīdzinoši plāns, skatā no sāniem tā garums ir tikai 2000 gaismas gadi. (Lai gan es ticu, ka ja jūs neesat astronomijas eksperti, jums tas daudz neizsaka) 
Saules Sistēma atrodas galaktikas Oriona atzarā. Kā izrādās, tad ne tikai Mēness riņķo ap Zemi, un Zeme ap Sauli, bet arī Saule ar visu Saules sistēmu riņķo ap Piena Ceļa centru. Viens riņkis ap mūsu galaktiku ilgst 240 miljonus gadu, tātad mēs vēl neesam apriņķojuši pat vienu pilnu riņķi kopš izmira dinozauri.
4. Gaismai ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai tā nonāktu līdz mums.
Lai enerģija, kas no kodolreakcijām radusies Saules kodolā izkļūtu līdz Saules virsmai, ir vajadzīgi 100 000 gadu, jo triljoniem atomu Saules iekšienē absorbē starojumu, tam plūstot līdz Saules vismai. Kad tas ir izdarīts, gaisma sasniedz Zemi vien 8 minūtēs.
5. Mēness ir radies no kosmiskas sadursmes.
Tas nav droši zināms, bet visticamāk tas notika pirms 4,5 miljardiem gadu, kad kāds cits debess ķermenis ietriecās Zemē. No trieciena Zemes orbītā nonāca daudz iežu, kas sākumā izveidoja milzīgu disku, bet laika gaitā (aptuveni miljards gadu) sāka sablīvēties, un savas gravitācijas ietekmē izveidoties par lodi, kas turpina griezties ap Zemi kā pavadonis.
6. Gravitācija pievelk smagāko.
Sen senos laikos, veidojoties Saulei, tā gandrīz visu sev apkārt esošo vielu ievilka sevī. Taču pavisam neliels daudzums vielas ap Sauli izveidoja gāzu un putekļu disku, kas riņķoja ap jauno zvaigzni. Tāpat kā Mēness, vielas ar laiku sablīvējās, izveidojot planētas. Saules sistēmas iekšējā daļā izveidojās iežu un metālu planētas (Merkurs, Venera, Zeme, Marss), bet Saules sistēmas ārējā daļā izveidojās gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns). Lai vieglāk to saprastu paskatāmies uz Zemi. Varam ieraudzīt, ka visi metāli un ieži ir tuvāk Zemes kodolam, bet gāzes ir tālāk no Zemes kodola. Tas ir tādēļ, ka gravitācija pievelk visus smagos iežus un metālus stiprāk, atstājot gāzes "ārpusē".
