Ja vien jums nepatīk tipogrāfija vai ar roku rakstīt burtus, jums, visticamāk, būs grūti noteikt, kura no iepriekš minētajām mazā burta “G” formām ir pareiza
Tas nav nekas briesmīgs. Kā izrādās, lielākā daļa cilvēku arī nevar pateikt, neskatoties uz to, ka viņi ir redzējuši šo burtu miljoniem reižu, un tam ir liela nozīme tam, kā mēs domājam par mūsu spēju lasīt un rakstīt.
Standarta domāšana psiholoģijā liecina, ka mūsu lasīšanas prasme ir tieši saistīta ar mūsu spēju atpazīt burtus. Tāpēc varētu sagaidīt, ka mums ir ļoti detalizētas zināšanas par katru burtu, līdz katram aplim un cilpai.
atliek vien izvēlēties mazo burtu "g", un šī ideja sabrūk.
Redziet, ir vairāk nekā viens veids, kā uzrakstīt šo burtu, un mēs nerunājam par atšķirībām, ko rada atsevišķas rokraksta dīvainības.
Mūsdienu tipogrāfijā ir divi standarta veidi, kā mazo burtu “g” var atveidot — vai nu kā vienstāva vai burtu ar vaļēju asti, vai arī kā divstāvu vai cilpas “g”. Šeit ir attēls, kurā tie abi atrodas blakus:
Tagad atvērtā aste nesagādā nekādas galvassāpes, jo tas ir līdzīgs tam, ko skolā māca rakstīt cilvēkiem, kuri lieto latīņu alfabētu.
Šī burta cilpas astes versija satriec cilvēkus — daudzi ne tikai neapzinās, ka pastāv divas atšķirīgas drukas formas, bet ir arī grūti atcerēties, kura forma ir pareizā, un lielākā daļa nevar to uzzīmēt pat tad, kad to zina kā tam vajadzētu izskatīties.
To atklāja Džona Hopkinsa universitātes kognitīvo zinātnieku komanda, kas trīs eksperimentu sērijā pārbaudīja cilvēku izpratni par kontrastējošām burtu formām.
Pirmajā 38 dalībniekiem, kas tika atrasti eksperimentam no universitātes studentu kopas, tika uzdota virkne jautājumu par viņu izpratni par dažādu formu burtiem — ar pārsteidzošiem rezultātiem.
"Neskatoties uz vairākkārtējiem jautājumiem un par spīti tam, ka viņi tika tieši informēti, ka G ir divi mazie burti, gandrīz pusei dalībnieku neatklāja nekādas zināšanas par cilpas asti "g", un tikai 1 no 38 dalībniekiem spēja uzrakstīt cilpas asti "g". "pareizi," komanda raksta pētījumā.
Lai novērstu šo acīmredzamo burtu zināšanu trūkumu, komanda veica otru eksperimentu, kurā 16 jauniem dalībniekiem bija jāizlasa rindkopa, īpaši pievēršot uzmanību visiem mazajiem burtiem “g” — drukātā veidā.
Kad tekstu aizvāca, dalībniekiem tika lūgts uzrakstīt burtu “g”, kā tas bija tikko lasītajā tekstā.
Atkal tikai vienam izdevās to izdarīt pareizi. Puse no viņiem domāja, ka ir redzējuši atvērtās astes versiju, un viens par to pat kļuva neprātīgs.
"Kāda dalībniece domāja, ka "g" rakstīšana ar atvērtu asti bija vienīgā iespējamā atbilde uz uzdevumu: kad viņai tika lūgts uzrakstīt G, ko viņa bija redzējusi, viņa teica:" Tas ir muļķīgi "," raksta komanda.
Trešajā eksperimentā pētnieki visu padarīja vēl vienkāršāku: 44 jaunajiem dalībniekiem bija jāizvēlas pareizā cilpas astes “g” vai divstāvu “a” forma. Jā. Lielākā daļa no viņiem pilnībā izvēlējās nepareizo “g”
"Mēs domājam, ka šeit ir tas, ka mēs daļēji apgūstam lielāko daļu burtu formas, jo mums tās ir jāraksta skolā," sacīja pētījuma vecākais autors, kognitīvais zinātnieks Maikls Makkloskijs.
"Cilpas "g" mums nekad nav mācīts rakstīt, tāpēc mēs varam arī neiemācīties šo formu."
Pēc komandas domām, šie atklājumi apstiprina domu, ka mēs īsti neapgūstam burtus līdz smalkām detaļām, bet tikai pietiekami, lai mēs varētu tos atšķirt.
Turklāt, atklājot šīs neatbilstības, mēs joprojām daudz ko nesaprotam par to, kā cilvēki uztver apkārtējo pasauli, pat ja runa ir par kaut ko tik neticami izplatītu kā burti.
"Kā ir ar bērniem, kuri tikai mācās lasīt? Vai viņiem ir mazliet vairāk problēmu ar šo g formu, jo viņi nav bijuši spiesti tai pievērst uzmanību un to rakstīt?" sacīja Makkloskijs. "Tas ir kaut kas, ko mēs īsti nezinām. Mūsu atklājumi sniedz mums intriģējošu veidu, kā aplūkot jautājumus par rakstīšanas nozīmi lasīšanai."
