Asteroīda fragmentā ir atklātas dzīvības pazīmes, bet tas nav tas, ko tu domā4

To sauc par panspermiju, un nesen veiktais pētījums šo ideju ir atgriezis populārzinātniskos virsrakstos. Taču pētījums ir smalkāks un interesantāks, nekā liecina daži virsraksti.

Panspermija kļuva populāra 1800. un 1900. gados, kad kļuva skaidrs, ka dzīvība uz Zemes radās pārsteidzoši agri. Ģeoloģiskā mērogā šūnu dzīvība parādās gandrīz tiklīdz Zeme ir pietiekami atdzisusi, lai to uzturētu.

Ņemot vērā DNS un dzīvo šūnu sarežģītību, kā tāda lieta varēja tik ātri attīstīties? Panspermijas modelī dzīvība attīstījās vai nu kosmosā, vai kādā tālā pasaulē, un tā tika pārnesta uz Zemi ar asteroīdiem vai komētām. Mēs zinām, ka dažas dzīvās būtnes var izdzīvot skarbajā kosmosa vakuumā, tāpēc, iespējams, mums ir kāda svešzemju, ārpuszemes izcelsme.

Tom€r ir iemesli būt skeptiskiem. Pirmkārt, pāreja no organiskās uz bioloģisko ķīmiju var būt ļoti adaptīva. Lai gan šķiet, ka dzīvība uz Zemes ir parādījusies pēkšņi, tas var būt tieši tas, ko jūs varētu sagaidīt, bez ārpuszemes dzīvbas piemēra mēs vienkārši nezinām.

Lai gan dzīvība var izdzīvot kosmosā ierobežotu laiku, tā, visticamāk, neizdzīvos miljoniem gadu, kas būtu nepieciešami, lai asteroīds šķērsotu Saules sistēmu, un vēl jo mazāk miljardiem gadu, kas būtu nepieciešami, lai pārvietotos starp zvaigžņu sistēmām.

Tomēr viens solis ceļā uz panspermijas pierādīšanu būtu savākt materiālu no asteroīda un noskaidrot, ka tajā ir dzīvība, un tieši tas tika atklāts šajā jaunākajā pētījumā.

Misija Hayabusa2, kas tika uzsākta 2014. gadā, 2018. gadā nolaidās uz neliela asteroīda ar nosaukumu Ryugu un 2020. gadā nogādāja uz Zemi materiāla paraugu. Paraugs visu laiku tika turēts sterils, hermētiski noslēgts atpakaļceļojumā un atvērts tikai tīrā veidā. slāpekļa tīrā telpa, izmantojot sterilizētu aprīkojumu.

Paraugs bija tik tīrs un nepiesārņots, cik vien iespējams. Kad komanda sagatavoja paraugu un aplūkoja to elektronu mikroskopā, viņi atrada pavedienus, kas atbilst organiskai dzīvībai, mikroorganismiem. Citiem vārdiem sakot, komanda atrada dzīvību uz asteroīda.

Izņemot to, ka viņi, visticamāk, to nedarīja.

Viena lieta, kas jāpatur prātā, ir tā, ka dzīvība mikrobu līmenī ir neticami spēcīga. Tas pastāv visur un strauji izplatās. Jūs varat atrast materiālus atomelektrostaciju serdeņos, karstos termoūdeņu atverēs un tīrākajā no vistīrākajām telpām. Pat ja jūs kaut ko sterilizēsit, mikrobu dzīvība tāpat tur būs.

Kad komanda savā paraugā atrada dzīvību, pirmā lieta, ko viņi darīja, bija pierādījumu meklēšana par piesārņojumu, un tam bija daudz pierādījumu. Pirmkārt, paraugā atrasto organisko pavedienu sadalījums pēc izmēra atbilst tiem, ko parasti rada sauszemes dzīvība.

Viņu dati arī atklāja pierādījumus par aptuveni piecu dienu augšanas un samazināšanās periodu, kas arī atbilst Zemes dzīvībai. Ja Ryugu paraugi patiešām būtu attīstījušies ārpus Zemes, tie būtu ģenētiski atdalīti no mums miljoniem vai miljardiem gadu. To izmērs un augšanas ātrums neatbilstu mūsu parastajiem mikrobiem. Tāpēc labākais izskaidrojums ir tāds, ka paraugs tika piesārņots, neskatoties uz visām pūlēm.

Lai gan pētījums neatbalsta panspermijas modeli, tas mums parāda divas svarīgas lietas. Pirmkārt, mūsu sterilizācijas procedūras, visticamāk, ir nepietiekamas. Iespējams, mēs jau esam netīšām izplatījuši dzīvību uz Mēness un Marsa.

Otrais ir tas, ka asteroīdos ir organiski materiāli, kas varētu uzturēt dzīvību uz Zemes. Tā ir laba ziņa, ja vēlamies nostiprināties citur Saules sistēmā. Zemes dzīvība var nebūt sākusies kosmosā, bet tā ļoti labi varētu tur attīstīties.