Pasaule sastāv no četrām dimensijām - trim telpas un vienas laika dimensijas. Hipotētiskais modelis no četrām telpas un vienas laika dimensijas ir hiperkubs. Paskatoties filmu "Hiperkubs", tas ir attēlots kā vieta, kur nelieli 3-dimensiju gabaliņi visu laiku kombinējās savā starpā. Atverot vienas un tās pašas durvis cilvēks nenonāks tajā pašā vietā. Kvantu fiziķi ir piedāvājuši pasaules modeli ar 11 telpas dimensijām un vienu laika dimensiju. Tomēr visi šie modeļi nespēj apiet laika dimensijas paradoksus. Ja pieņem, ka laiks ir vienvirziena, tad ar paradoksiem neko nevar izdarīt. Izskaidrojuma tam vienkārši nebūs. Savukārt viss mainās pieņemot, ka ir divas laika dimensijas. Laika paradoksi kļūst iespējami un tajos vairāk nav pretrunu. Vienkāršoti eksistenci ar divām laika dimensijām var iedomāties tā - nodzīvojam dienu, kaut ko gribas mainīt, atgriežamies atpakaļ laikā un dzīvojam to savādāk. Fiziķis Itzhaks Barss piedāvā vēl radikālāku risinājumu - laiktelpu ar sešām dimensijām - 4 telpas un 2 laika, savukārt mūsējā eksistence ir šīs laiktekpas ēna.
Hiperlaiks un vairs nekādu laika paradoksu!21
Foto: Wikipedia
Tā ir revoluciuonāra ideja no fiziķa puses. Sešu dimensiju laiktelpu būtu grūti izskaidrot, bet sāksim lūk tā - iedomājieties zīmējumu. Tas nav īsts, bet gan kaut kā, ko iedomājāties savā galvā, atainojums. Tas neeksistēja pirms tika uzzīmēts. Tagad zīmējumu aizstāsim ar 4 dimensiju laiktelpu, kas var būt kaut kā no 6 dimensiju radīts tēls, modelis vai vienkārši "zīmējums". Tas nav īsts, jo reālā pasaule no citas realitātes ir ar 6 dimensijām.
Foto: Pixabay
Pulksteņi tikšķēja uz priekšu, vienmērīgā ātrumā, kamēr atnāca Einšteins un piedāvāja relativitāti. Lidojot ar ātrumu tuvu gaismas ātrumam, laiks gandrīz apstāsies vai esot prom no masīviem objektiem tas ritēs lēnāk. Itzhak Bars piedāvātais modelis ar divām laika dimensijām savukārt atklāj negaidītu saistību starp tādām nesalīdzināmām sistēmām kā, piemēram, atomiem un visuma izplešanos. Vai ieviešot papildus laika dimensiju mēs iegūsim papildus stundas, vai arī tas radīs haosu izpratnē par pagātni, tagadni un nākotni. Varbūt Bars pietrūkst dažu kvarku līdz pilnam protonam (ja Jūs saprotat, ko es ar to domāju)? Ja pastāv saistība starp attālinātām sistēmām, tad tas var būt pirmais solis uz Visa teoriju, turklāt Bars ir pārliecināts, ka viņa apgalvojumus par divām laika dimensijām var pierādīt ar elementārdaļiņu eksperimentiem.
Foto: Pixabay
Lai apvienotu un izskaidrotu dabas parādības, matemātiķi aprēķinos ir pievienojuši papildus dimensijas, sākot jau ar 1920-tajiem gadiem. 1980. gados parādījās superstīgu teorijas, pēc tam 11 dimensiju supergravitācijas teorija un M-teorija. Pētot tieši šo teoriju Bars 1995.g. atrada norādes uz otro laika dimensiju.
Fiziķiem parasti nepatīk pievienot laika dimensiju, jo iznākums vienādojumos drīzāk būs ar mīnus zīmi. Ja vienādojumos pievieno 2 laika dimensijas, tad iznākums var būt iespējamības ar negatīvu zīmi. Ar to vēl nepatikšanas nebeidas - papildus laika dimensija ļauj laiku uzskatīt par plakni, kur var notikt brīva pārvietošanas starp pagātni un nākotni. Jebšu varat doties uz pagātni nogalināt savu vectētiņu un novērst savu piedzimšanu.
Lai arī cik absurda pasaule neliktos ar divām laika dimensijām, 11 dimensiju pasaules loģiku un kārtību tās neietekmē.
Foto: Pixabay
Barss zināja par šausmām, kas sākas veicot aprēķinus ar divām laika dimensijām. Viņš iedomājās, ka negatīvās iespējamības un ceļošana laikā būs ierobežota 4 telpas dimensiju un 2 laiku dimensiju visumā, atbilstoši vēl nepamanītai simetrijai dabā.
Simetrija attiecas uz objektu īpašībām, kas paliks tādas pašas pat ja objektu kaut kas tiek darīts. Tāpat simetrija attiecas uz fizikas likumiem. Eksperimenta rezultāti būs tādi paši neatkarīgi no tā vai laborotorija pārvietojas ar vilcienu vai vizinās uz rinķi karuselī. Simetrija izpaužas kā eksperimenta rezultātu nemainīgums laikā. Eksperiments notiek šodien, pēc nedēļas vai gada - rezultāts ir tāds pats. Savukārt elementārdaļiņu fizika ir balstās no laika un telpas neatkarīgās simetrijās - mērījumu simetrijās.
Foto: Pixabay
Pētījumi modernajā fizikā ir vienkāršu un dziļi noslēptu simetriju, kas rada sarežgītus fenomenus, meklējumi. Barss iedomājās, vai vēl nepamanīta mērījumu simetrija piešķirtu jēgu papildus dimensijām. Pavediens atbildes atrašanai nāca no kvantu fizikas. Varbūt kvantu fizikā valdošā nenoteiktība pozīcijas un momenta mērījumos ir rezultāts tos apvienojošai simetrijai.
Nobeigumam apgalvojums no Sufi metafiziķu apcerējumiem - tikai Dievs eksistē un Visums ir nekas vairāk kā milzīgs spogulis, kas atspoguļo Viņa Dievišķo Esenci un Atribūtus. al-Wahdat al-Wujud (Esības vienotība)
Tev patiks šie raksti
