Pavisam nesen atklātībā nonāca interesants pētījums par to, ka ziemeļu puslodes ledāji jau ir atkāpušies tik pat tālu kā tas bija Ēmianā. Kur tad ir iztrūkstošais ūdens līmens, salīdzinājumā ar to laiku?
"Ir diezgan grūti atrast tam izskaidrojumu, vismaz vienā vietā, kur mēs strādājam, ir tik pat silts kā pirms 115 000 gadiem" izteicās ģeologs Giffords Millers, kas strādā Arktikā.
Ja Milleram ir taisnība, tad šeit ir liela problēma. Pēc ģeoloģiskajiem datiem pasaules jūru līmenis bija par 6-9 metriem augstāks. Daļēji ūdens līmeņa celšanos var izraisīt Grenlandes ledāju kušana, bet pat Ēmianā tas nebija pilnībā izkusis. Atliek vienīgi Antarktīda.
Zinātnieku lielākā problēma dotajā mirklī ir saprast, vai tie mehānismi, kas darbojās agrāk, sāks darboties mūsdienās un izkausēs Antarktīdas ledājus.
Pēc idejas Ēmiānā Antarktīdā nepastāvēja šelfa ledāji un tāpēc tie varēja kust krietni vairāk nekā mūsdienās.
Problēma ir arī tajā apstāklī, ka mūsdienu CO2 līmenis ir krietni augstāks nekā Ēmiānā. Tāpēc tas, saskaņā ar zinātnieku teikto, nav jautājums par to, vai tas notiks, vai Antakrtīda kusīs, bet gan "kad". Pēc zinātnieku paustā tam vienkārši ir jānotiek.
Vai tas notiks pēkšņī, vai arī pakāpeniski, ir laika jautājums, par ko zinātniekiem nav vienprātības