Mēs ne tikai ēdam citas sugas un neviens cits mūs neēd
To Tu pastāsti lauvam vai leopardam kādā savannā. Vai haizivij.
Bet cilvēks kā suga ir pretdabiska parādība. Nevienai sugai mazulis nav pilnīgi bezpalīdzīgs veselu gadu, kad nespēj ne pārvietoties, ne sazināties, ne sev barību atrast, un diezgan bezpalīdzīgs vismaz līdz 3 gadu vecumam, līdz iemācās normāli pārvietoties, izdvest skaņas, lai sazinātos ar apkārtējiem sugasbrāļiem, un ir spējīgs noķert ēdamus tārpus un vaboles, vai iemācījies atrast droši ēdamus augus. Lai sasniegtu dzimumbriedumu, paiet padsmit gadi. Sugas izdzīvošanai tas ir daudz par ilgu.
Cilvēkam nav nekādu aizsargmehānismu. Ne nagu, ne ragu, ne zobu, ne spējas ātri uzkāpt kokā. Pērtiķiem ir vismaz ilkņi un astes.
Ja attīstītāka mazuļa dzimšanu kavētu lielā galva, tad loģiski būtu mātei izveidojies atbilstoša izmēra iegurnis. Bet nav.
Kaut kā viss kopā man neļauj atmest domu, ka cilvēks ir mērķtiecīgi veidots ģenētisks eksperiments. Eksperimentam un novērojumiem neadekvāti garo agrāko dzīves ilgumu (~10-12 gadi līdz dzimumbriedumam, ~40 gadi kopā) izskaidro bībeles stāsti par tiem, kas "dzīvoja 700 gadu un 600 gadu vecumā dzemdināja cik tur tos dēlus, kas dzīvoja 900 gadu". Tur daždesmit gadu nav problēma.
Cilvēces vēsturē ir gan mākslīgā apaugļošana (jaunava Marija, kas dzemdēja nevainīga no "dieva" ), gan kosmosa lidaparāti (spoža zvaigzne austrumos, kad dzima Jēzus), gan datori (gudrības akmens), gan hologramma no skārienjutīgas iekārtas (džins no Aladina lampas), gan interaktīvie datori (spogulīt, spogulīt, pasaki man), gan kustības sensori (pils durvis pašas atveras, bet neviena kalpotāja neredz), gan durvis ar paroli un ievadītās runas analīzi (Sezam, atveries!), gan personālie lidaparāti (zirgs, kas skrien pa gaisu), datu pārraide (iecērt kokā nazi, ja man iet labi, tad nazis balts, ja slikti, tad sarkans), gan vesela plejāde mūsdienās jau pazīstamu ierīču, ko primitīvie cilvēki aprakstīja ar sev zināmiem terminiem, bet fakti ir saglabājušies bībelē un pasakās.