Varavīksnes forele, tēraudgalvas lasis (Oncorhynchus mykiss) atvijā ievesta 1899. gadā. Zivjaudzētavās audzē arī mūsdienās. No 1939. līdz 1996. gadam ielaista vairāk nekā 35 (4%) ezeros, 12 upītēs, Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvē un Rīgas līcī. Populāciju izveidošanās Baltijas baseinā nav zināma. Pazīmes: Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute ar zobiem, vērsta uz priekšu. Caurceļotājformai mugura tumši zila, sāni un vēders sudrabains. Saldūdens formai mugura no zilganzaļas līdz brūnai, sāni un vēders dzeltenīgs, bāls vai melnīgsnējs. Uz muguras, sāniem, muguras spuras, astes spuras un taukspuras melni punkti. Pirms nārsta tēviņiem uz sāniem izveidojas gareniska sārta līdz koši sarkana svītra, kas mēdz būt izteikta arī mazuļiem. Mazuļiem uz sāniem apaļi tumši plankumi, ķermenis, muguras spura, astes spura un taukspura ar tumšiem punktiem. Uzturas pa vienai. Anadromā forma dzīvo jūrā 1-4 gadus, tad dodas nārstot uz upēm. Mazuļi upēs pavada 1-4 gadus. Novērota līdz 960 km tāla migrācija.
Vēdzele (Lota lota) Latvijā sastopama vairākumā upju un daudzos ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu rajonos. Nelielos, stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopama. Ezeriem aizaugot, strauji samazinās un izzūd vēdzeļu populācijas, jo to ikru attīstība notiek ziemā uz grunts, kur, sadaloties augu atliekām, rodas skābekļa trūkums un ikri iet bojā. Pazīmes: Ķermenis šķērsgriezumā ieapaļš. Galva no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam. Ķermenis klāts sīkām zvīņām, izskatās kails. Mugura, sāni un spuras zaļgan-dzeltenīgi, ar brūniem vai melniem plankumiem. Saldūdens zivs. Uzturas pa vienai. Nārsta laikā koncentrējas baros. Parasti uzturas slēptuvēs. Aktīvāka tumsā. Novērota līdz 400 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 6 km diennaktī. Garums līdz 57 cm. Svars līdz 4 kg.
