Latvijas zivis9

Lasis (Salmo salar) Izplatība Baltijas jūrā, Rīgas līcī. Nārstot iepeld upēs (Irbē, Ventā, Gaujā, Salacā). Garums līdz 150 cm. Svars līdz 34 kg. Raksturīgākās pazīmes: Salīdzinot ar taimiņu mazliet kupraināks. Melno punktu mazāk, zem sānu līnijas ļoti maz, parasti tikai tuvāk pie galvas. Augšžokļa gali sniedzas līdz acu aizmugurējās malas. Taukspura pelēka.

Lasis dažādās attīstības stadijās: 1. Mazulis upē. 2. "Smolts" (pirms došanās uz jūru). 3. Pieaudzis lasis. 4. Lašu tēviņš nārsta laikā.

Līdaka (Esox lucius) Izplatība Lielākajā daļā ezeru un upju, Rīgas līcī upju grīvu tuvumā. Garums līdz 105 cm. Svars līdz 15 kg. Raksturīgākās pazīmes: Torpēdveidīgs ķermenis, liela, pīles knābim līdzīga galva ar pamatīgu un zobainu muti. Vispār jau līdaku pazīst pēc "sejas". Uzturēšanās vietas: Lielākas līdakas parasti uzturas dziļākās vietās, mīl slēptuves. Upēs dziļākās atstraumēs, straujākās vietās - aiz čakārņiem un akmeņiem.

Līnis (Tinca tinca) Kūtra zivs, mīl stāvošus vai lēni tekošus, ūdenszālēm aizaugušus ūdeņus, tāpēc dzīvo ezeros, dīķos, kā arī upju līčos un attekās ar dūņainu dibenu. Pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem, kurus atrod dūņās, kāpuriem. Pārtikas un skābekļa ziņā līnis ir vispieticīgākā zivs, taču ļoti jūtīgs pret strauju temperatūras maiņu un miesas bojājumiem. Līņa ķermenis klāts sīkām zvīņām un biezu gļotu kārtu. Zvīņas iegarenas, dziļi iespiedušās ādā. Maza mute. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi taustekļi. Nelielas sarkanas acis. Mugura tumši zaļa, sāni olīvzaļi ar zeltainu spīdumu, vēders pelēcīgs. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā. Mazuļi barojas ar planktonu, pieaugušie līņi barojas ar dibena faunu- sīkiem kāpuriem, tārpiem, sīkiem vēžveidīgajiem. Četru gadu vecumā var sasniegt 1 kg svaru.

Lucītis (Zoarces viviparus) Baltijas jūrā - visā tās piekrastē. Vismasveidīgākā ir tieši Rīgas līcī, kur lielākās koncentrācijas ir ziemeļu un austrumu daļās. Pazīmes: Ķermenis slaids, priekšgalā paresnināts un vienmērīgi saplacināts astes virzienā. Galva samērā liela ar plašām žaunu atverēm, kas sniedzas līdz krūšu spuru pamatnei. Augšžoklis nedaudz izvirzīts uz priekšu, lūpas biezas. Uz žokļiem nelieli koniski zobi, uz aukslējām un lemeškaula zobu nav. Muguras spura gara, tās aizmugurējā daļā pie astes rinda īsāku dzeloņveida staru. Anālā spura gara. Muguras spura un anālā spura saplūdušas ar astes spuru. Krūšu spura liela. Āda gļotaina. Zvīņas sīkas, cikloīdas, iegremdētas ādā. Krāsa mainīga, atkarīga no vides. Mugura parasti no smilšu brūnas līdz tumši brūnai ar vienu vai vairākām tumšu plankumu sērijām ķermeņa sānos un uz muguras spuras. Vēders iedzeltens. Krūšu spuru malas dzeltenīgas, dažreiz arī oranžas. Uzturas piekrastē līdz 60 m dziļumā, dodot priekšroku akmeņainām un smilšainām vietām ar jūraszāļu audzēm.

Mailīte (Phoxinus phoxinus) Izplatība Daudzās upēs un to pietekās. Garums līdz 8 cm. Svars līdz 8 g. Raksturīgākās pazīmes - No vīķes atšķiras ar gaiši olīvzaļu muguru, apaļāku ķermeni, nav tik spoži sāni. Uzturēšanās vietas - uzturas seklās vietās, pārvietojas baros.

Plicis, mauris, plīte (Blicca bjoerkna) Latvijā sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams. Pazīmes: Ķermenis augsts, no sāniem saplacināts. Mute vērsta nedaudz uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz muguras un žaunu vākiem izveidojas nārsta kārpiņas. Saldūdens zivs. Uzturas baros. Sevišķi lielas koncentrācijas veido rudenī pirms izvietošanās ziemošanas bedrēs. Ziemā mazaktīvs. Novērota līdz 84 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 8 km diennaktī.

Salate, Mežavimba (Aspius aspius) Latvijā sastopama visās lielākajās upēs, kā arī jūrā upju grīvu tiešā tuvumā. Pazīmes: Ķermenis slaids, no sāniem saplacināts. Mute vērsta uz priekšu. Mugura zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura brūngan-sarkana. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas. Saldūdens vai puscaur-ceļotāja zivs. Mazuļi uzturas baros, pieaugušie īpatņi parasti pa vienam. Nelielus barus veido nārsta laikā un ziemojot. Novērota līdz 300 km tāla migrācija.