Latvijas zivis9

Jūrasbullītis (Taurulus bubalis) altijas jūrā līdz Botnijas līcim un Somu līcī līdz Gotlandei. Sastopams reti. Latvijas piekrastē ļoti rets, līdz šim konstatēts vienreiz 1928. gadā pie Liepājas. Raksturīgas pazīmas: Galva liela, jaunām zivīm kaila, pieaugušām - vietām klāta ar asiem kaula izciļņiem. Uz priekšvāka kaula ir liels dzelonis, kas lielāks par acs diametru un sniedzas pāri vāka kaula malai. Labi attīstīti arī deguna dzeloņi. Mutes kaktiņā uz augšžokļa ir ādas kroka. Ķermenis kails, tikai uz sānu līnijas ir kaula plātnītes ar vairākiem asiem dzelonīšiem. Mugurpuse olīvbrūna ar četrām tumšām šķērsjoslām, vēderpuse - iedzeltena. Nārstojošiem tēviņiem vēders kļūst oranžsarkans ar zilganbaltiem plankumiem. Dzīvo akmeņainās un klinšainās vietās starp jūraszālēm, parasti piekrastē līdz 30 m dziļumam, ziemā pārvietojas nedaudz dziļāk.

Jūrasgrundulis (Globiusculus flavescens) Sastopams Baltijas jūrā līdz Botnijas līcim un Somu līča vidusdaļai. Latvijas piekrastē ļoti rets. Raksturīgākās pazīmaes: Ķermenis slaids, cigārveidīgs. Acis laterālas. Lūpas biezas. Divas muguras spuras. Vēdera spuras saaugušas, veidojot piesūcekni. Astes stumbrs slaids, spura noapaļota. Zvīņas ktenoīdas. Ķermenis sarkanīgi brūns, ar tīklveida zīmējumu. Pie astes spuras tumšs plankums ar baltu apmali. Tēviņiem zem pirmās muguras spuras atrodas vēl otrs tumšs plankums. Uz sāniem gar viduslīniju gaiši zilu punktu rinda. Puspelaģiska jūras zivs. Uzturas piekrastē līdz 15 m dziļumam, galvenokārt brūnaļģu un zaļaļģu Zostera audzēs. Planktonofāgs, pamatbarība pelaģiskie vēžveidīgie (airkājvēži), moluski un vēžveidīgo kāpuri. Dzīvo 1-2 gadus.

Jūrasstagars (Spinachia spinachia) Baltijas jūrā gandrīz visā piekrastē. Ļoti rets. Raksturīgākās pazīmes: Ķermenis slaids, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautņains. Astes stumbrs ļoti garš un tievs. Gar ķermeni vairākas šķautņainu kaula plātnīšu rindas, kas tuvāk astei veido nepārtrauktas kaula bruņas. Galva gara ar piecstūrainu cauruļveida purnu. Mute maza. Acis lielas. Pirms muguras spuras 14-17, parasti 15 īsi dzeloņi. Vēdera dzeloņi mazi, tie atrodas aiz krūšu spuras. Muguras spura atrodas virs anālās; abām tām ir trīsstūra forma. Astes spura liela, vēdekļveidīga. Mugura un astes stumbrs zaļganbrūns, sāni zeltaini ar tumšām svītrām, vēders - dzeltens. Muguras spuras un anālās spuras priekšējās malas melni brūnas vai ar melni brūniem plankumiem. Galvenokārt uzturas piekrastē līdz 10 m dziļumā starp jūraszālēm. Ziemo nedaudz dziļāk. Lielus barus neveido. Barojas galveno-kārt ar vēžveidīgajiem - airkājvēžiem un sānpeldvēžiem. Var sasniegt 2 gadu vecumu.

Jūras vēdzele (Enchelyopus cimbrius) Baltijas jūrā līdz Somu līča rietumdaļai un Botnijas līcim. Jūras centrālajā daļā, īpaši pavasarī, dziļāk par 80-100 m uz dūņainām gruntīm, vietām bieži. Pazīmes: Ķermenis iegarens ar divām muguras spurām un vienu anālo spuru. Pirmā muguras spura reducējusies līdz vienam staram. Aiz tā seklā rievā seko īsu smalku pavedienveida staru rinda. Galva neliela ar platu muti. Augšžoklis izbīdīts uz priekšu, strups. Ir četri taustekļi: viens uz apakšžokļa, viens augšlūpas centrā un divi katrā pusē pie ārējās nāss. Sānu līnija ķermeņa priekšdaļā izliekta uz augšu. Mugura no pelēkbrūnas līdz sarkanbrūnai, sāni pelēcīgi, vēdars balts ar zilganpelēku nokrāsu. Uz sāniem, otrās muguras spuras un anālās spuras var būt tumši plankumi. Sastopama 20-130 m dziļumā. Galvenokārt uzturas uz dūņainām gruntīm, arī pie relatīvi zema ūdens piesātinājuma ar skābekli. Uzvedība pētīta maz. Veic lokālas migrācijas krasta virzienā rudenī.

Jūras Zeltplekste (Pleuronectes platessa) Pazīmes: Acis atrodas kermeņa labajā pusē, galva un žokļi relatīvi nelieli, ķermenis gluds. Galvas augšpusē, starp acīm un žaunu atveres augšpusi, 4-7 kaula pauguriņi, kas ir it kā sānu līnijas turpinājums. Sānu līnijai ir neliels slaids izliekums virs krūšu spuras. Acu pusē ķermenis silti brūnā krāsā ar daudziem lieliem sarkaniem vai oranžiem plankumiem, aklā puse - balta. Galvenokārt uzturas uz smilšainām un dūņainām gruntīm līdz 100 m dziļumā. Salīdzinot ar pleksti, veic lielākas migrācijas, jo ir jūtīgāka pret zemu sāļumu un skābekļa saturu. Pēc nārsta vēlā pavasarī un vasaras sākumā migrē uz piekrasti, uz 10-15 m dziļumiem, rudenī atkal atgriežas dziļumā.

Jūras zaķzivs, jūras zaķis) Visā Baltijas jūrā. Rīgas līcī, galvenokārt ziemeļdaļā, sastopams reti. Pazīmes: Ķermenis augsts, resns, sāniski saplacināts, īpaši galvas un astes daļā. Pirmā muguras spura klāta ar biezu ādu, veidojot gaļīgu seksti. Sānos trīs kaula pauguru rindas. Turklāt var būt arī atsevišķi pauguri starp rindām. Sānu līnijas nav. Vēdera spuras pārveidotas par lielu, iegarenu piesūcekņa disku. Mugurpuse pelēcīgi zilgana, uz sāniem var būt tumši plankumi, vēderpuse gaiša. Nārsta laikā tēviņiem vēders un krūšu spuras iegūst sarkanu nokrāsu. Uzturas līdz 150 m dziļumā uz akmeņainām gruntīm. Slikta peldētāja.

Karpa (Cyprinus carpio) Izplatība Savvaļā karpas sastopamas samērā reti, Aiviekstē, Ventā un vairākos ezeros tās ik pa laikam tiek noķertas. Garums līdz 80 cm. Svars līdz 8 kg. Raksturīgākās pazīmes: No karūsām karpa atšķiras ar četriem īsiem taustekļiem pie augšlūpas.

Karūsa -- Latvijas ūdeņos ļoti izplatīta zivs. Tā sastopama gan upju līčos, gan ezeros un dīķos un ir ļoti neizvēlīga ūdensapstākļu ziņā. Parasti karūsas uzturas krastu un zālāju tuvumā. Karūsām ir dažāda nokrāsa. Nelielos ezeros un dīķos tās ir zeltaini brūnganas un platas brūnām spurām. Tekošos ūdeņos tās ir iegarenas, sudrabainas ar tērauda mirdzumu. Purns strups, piere plata. Karūsa ir tipiska zivs, kas pārtiek no zemākiem vēžveidīgajiem un ūdensaugiem. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā.