Latvijas zivis9

Akmeņplekste (Psetta maxima) Izplatība: Baltijas jūrā Garums: līdz 50cm Svars: līdz 5 kg Raksturīgākās pazīmes: Ķermenis plats un samērā biezs. Galva liela, ar nedaudz garāku apakšžokli. Acis vienmēr atrodas ķermeņa kreisajā pusē. Ķermeni klāj kaulveida pauguriņi, kas ir mazāki par acs diametru un atrodas tikai acu pusē, tā parasti ir smilšu brūna ar tumši brūnu punktojumu Uzturēšanās vietas: Pārsvarā uzturas akmeņainās vietās.

Ālants, Orfa (Leuciscus idus) Izplatība: Latvijā sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē. Nelielos vai stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams. Garums: līdz 72cm Svars: līdz 5.5 kg Raksturīgākās pazīmes: Ķermenis samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Mugura zilganmelna vai zaļganbrūna, sāni tumši sudrabaini vai nedaudz zeltaini, vēders sudrabaini balts. Uzturēšanās vietas: upēs uzturas lēnās vietās.

Alata (Thymallus thymallus) Izplatība: Alatas sastopamas tikai Gaujā, Ventā un to pietekās Garums: līdz 45cm Svars: līdz 0.8kg Raksturīgākās pazīmes: Ķermenis slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Uz muguras un sānu augšdaļas nelieli melni plankumi. Uz sāniem gareniskā virzienā vāji izteiktas brūnganas svītras. Uzturēšanās vietas: Ne pārāk ātrā straumē, ar akmeņainu vai smilšainu gultni. Mēdz uzturēties atvaros un pie krācēm.

Asaris (Perca fluviatilis) Izplatība Visā Latvijas teritorijā. Sastopams arī Rīgas līcī, piekrastes tuvumā. Parasti nav sastopams strautos, kā arī ezeros, kur ziemā trūkst skābeklis(sekli un aizauguši). Garums līdz 40 cm. Svars līdz 1.5 kg. Raksturīgākās pazīmes - pazīst pēc asās muguras spuras un šķērssvītrām, no zandarta viegli atšķirt, jo ir sarkanas spuras. Uzturēšanās vietas - asari uzturas tuvu gultnei, sīkie seklākās, lielie dziļākās vietās. Ūdensaugu klātbūtne nav noteicoša, daudz svarīgāks ir gultnes reljefs. Zemūdens pauguri skaitās asaru iecienītas vietas. Upēs no nelielas straumes nevairās.

Ausleja (Leucaspius delineatus) Izplatība Sastopama lielā daļā ezeru un upju, arī jūras piekrastē. Garums līdz 11 cm. Svars līdz 13 g. Raksturīgākās pazīmes - līdzīga vīķei, tikai sānu līnija nav visā garumā Uzturēšanās vietas - sastopama ūdens virsējos slāņos.

Baltais sapals, Tulcis, Teiba (Leuciscus leuciscus) Izplatība Sastopams daudzās upēs, caurtekošos ezeros un jūrā upju grīvu tuvumā Garums līdz 27 cm. Svars līdz 0.2 kg. Raksturīgākās pazīmes - atšķirībā no sapala mazāka galva, nav zvīņu zīmējuma. Atšķirībā no ālanta ir zemāks ķermenis. Uzturēšanās vietas - upēs uzturas atstraumēs vai vietās ar vāju straumi.

Plaudis, Breksis (Abramis brama) Izplatība Gandrīz visos lielajos ezeros un upēs, jūrā upju grīvu tuvumā. Garums līdz 57 cm. Svars līdz 5 kg. Raksturīgākās pazīmes: Tumši pelēkas spuras. Daudz augstāks ķermenis ne kā mežavimbai. Mazus plaužus ir grūti atšķirt no pličiem. Pličiem bieži ir iesārtas spuras. Uzturēšanās vietas: Dūņaina gultne, nogāzes, bedres, smilšainās upēs - mierīgas atstraumes.

Čūskzivs - info par viņu ļoti niecīgs. Indīga, šo zivi var sastapt arī Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā un arī Vidusjūrā. Seklā ūdenī šī zivs ierokas tā, ka uz tās var nemanot uzkāpt.