Latvijas zivis9

Repsis (Coregonus albula) Galvenokārt Baltijas jūrā ietekošo upju baseinu saldūdeņi. Pazīmes: Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz augšu. Mugura zilganzaļa, sāni un vēders sudrabains. Vēdera spuras pamatnes daļā var būt sarkanīgas. Ezeru zivs. zturas baros. Populāciju lielums atsevišķos gados stipri mainīgs. Novērota līdz 60 km tāla migrācija.

Rudulis (Scardinius erythrophthalmus) Latvijā sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu rajonos. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams. Pazīmes: Ķermenis samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz augšu (uz priekšu). Mugura zilganpelēka, zaļganpelēka vai zaļganbrūna, sāni un vēders zeltains. Pirms nārsta tēviņiem uz galvas un muguras izveidojas nārsta kārpiņas. Saldūdens zivs. Uzturas baros. Lielākas koncentrācijas veido vēlu rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs, un ziemojot. Ziemā mazaktīvs. Parasti uzturas ūdensaugu saaudzēs vai to tuvumā.

Sams (Silurus glanis) Latvijā galvenokārt apdzīvo Daugavas un tās pietekas Aiviekstes baseinus. Atsevišķus eksemplārus noķer jūras piekrastē, Rīgas līča dienvidu un austrumu piekrastēs. Pazīmes: Ķermenis šķērsgriezumā ieapaļš. Galva liela, no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz augšu. Pie augšžokļa 2 gari, pie apakšžokļa ­ 4 īsi taustekļi. Ķermenis kails, bez zvīņām. Mugura un sāni dzeltenīgi zaļi ar tumšiem plankumiem, vēders balts. Saldūdens zivs. Mazuļi uzturas baros, pieaugušie - pa vienam. Nelielus bariņus veido nārsta un ziemošanas laikā. Parasti uzturas slēptuvēs. Aktīvāks tumsā. Novērota līdz 100 km tāla migrācija.

Sapals (Leuciscus cephalus) Latvijā sastopams daudzās upēs, daļā caurtekošu ezeru. Jūras piekrastē var būt sastopams tikai upju grīvu tiešā tuvumā. Pazīmes: Ķermenis slaids, šķērsgrie-zumā ieapaļš. Mute vērsta uz priekšu. Mugura zaļganmelna, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas. Saldūdens zivs. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie īpatņi - pa vienam vai nelielos bariņos. Lielākas koncentrācijas veido vēlu rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā mazaktīvs. Lielāki bari saglabājas arī pavasarī līdz nārstam. Tālas migrācijas neveic.

Trīsadatu stagars (Gasterosteus aculeatus) Latvijā sastopams jūras piekrastē un ar jūru savienotos saldūdeņos - upēs, ūdenskrātuvēs un piejūras ezeros. Pazīmes: Ķermenis samērā augsts, no sāniem saplacināts. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta nedaudz uz augšu. Uz sāniem 0-37 kaula plātnītes, zvīņu nav. Mugura zaļganpelēka, zilganpelēka vai zaļganbrūna, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta mātītēm uz sāniem mēdz izveidoties 8-9 tumšas šķērssvītras, tēviņiem ķermenis kļūst smaragdzaļš, vēders un daļēji arī sāni sarkani, acs varavīksnene zila. Saldūdens vai jūras zivs. Saldūdeņos parasti uzturas nelielos bariņos, bet jūrā veido lielus barus, īpaši nārsta laikā.

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) Latvijā sastopams jūras piekrastē un ar jūru savienotos saldūdeņos - upēs, ūdenskrātuvēs un piejūras ezeros, arī meliorācijas grāvjos vairākus kilometrus no to ietekas upē. Pazīmes: Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta nedaudz uz augšu. Uz astes 0-15 kaula plātnītes, zvīņu nav. Mugura zaļganbrūna ar tumšiem plankumiem, sāni un vēders sudrabains vai zaļgandzeltens. Pirms nārsta tēviņi kļūst melni, bet to vēdera spuru dzeloņveida stari - balti. Saldūdens vai jūras zivs. Uzturas baros, saldūdeņos arī pa vienai.

Strauta forele (Salmo trutta fario ) Latvijā sastopama daudzās upēs. Literatūrā attiecināta uz visu lielāko upju baseinu ūdenstecēm (izņemot Lielupes baseinu). Pazīmes: Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute ar zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zaļganbrūna, sāni zaļgandzelteni, vēders dzeltenīgs. Mazuļiem uz sāniem lieli tumši plankumi. Uz muguras spuras un sāniem abās pusēs sānu līnijai melni un sarkani punkti. Saldūdens zivs. Parasti uzturas pa vienai, mazuļi - nelielos bariņos.

Taimiņš (Salmo trutta) Latvijā jūras piekrastē. Uz nārstu ienāk upēs. Pazīmes: Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute ar zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zilganpelēka vai zeltaini brūna, sāni un vēders sudra-bains. Uz sāniem virs un zem sānu līnijas nelieli melni x-veida plankumi. Uz muguras spuras un astes spuras augšdaļas nelieli melni plankumi. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas sārti plankumi, apakšžoklis kāšveidīgi izliecas. Mazuļiem uz sāniem 7-13 lieli tumši plankumi un abās pusēs sānu līnijai sarkani un melni punkti. Uz jūru migrējošie mazuļi (smolti) sudrabaini. Izdala arī vairākas saldūdens pasugas. Uzturas pa vienai. Dzīvo jūrā 1-7 gadus, tad dodas nārstot upēs. Mazuļi upēs pavada 1-7, Latvijā vairums 2 gadus, sasniedzot 10-19 cm garumu. Upēs sastopama taimiņa saldūdens pasuga - strauta forele. Novērota līdz 600 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 28 km diennaktī.