Es uzskatu, ka šis ir pilnīgs marazms, mums ir demokrātiska republika, kurā NAV atļauts apspiest vai noniecināt kādu nacionalitāti, tas protams ir tikai godīgi, bet tā ir utopija, vēl ir patiesā situācija, protams mēs varam teikt, ka latvieši ar krieviem dzīvo saticīgi, un krievu valoda, kā otrā valsts valoda tikai sasaistītu abas valodas, bet reālā situācija ir pilnīgi savādāka. Ne mēs krieviem, ne viņi mums, tā īpaši nepatīk. Bet lai jau tā ir, tika šinī brīdi man rodas jautājums, kam pieder Latvija? Jūs varat teikt, ka ir 80% latviešu Latvijā, bet kāpēc tad vispār rodas tāds jautājums par otro valsts valodu? Tāpēc, ar asarām acīs man jaatzīst, ka Latvija nepieder mums, viņa reiz piederēja mums, kad 1918. gada 18. Novembrī izveidoja Latviju, tā bija mūsu zeme, mēs bijām noteicējis savā zemē, mēs bijām izcīnijuši savu brīvību. Un to, ka tā ir mūsu zeme, un ka mūsu sirdīs pukst latvieša asinis, kuras latvietis ir gatavs izliet savā zemē, par brīvu Latviju. Bet tagad? Mums kauna nav? Iedomājaties, tos karavīrus kas pirms vairāk kā 70 gadiem skrēja pretī nāvei bļaujot - LATVIJA. A tagad mēs atļauja lecīgām minoritātēm apspiest mūs. Varbūt daudziem nepatīk šis vārds, bet mums vajad vadoni, nevis parastu, bet radikālu patriotu, maksimālistu un tautas aizstāvi, nevis neitrālu V.Dombrovski. Es aicinu visus, parādīt tām minoritātēm, kas šeit ir galvenie, kam pieder ši zeme. Mums nevajag nekādu otro valodu, mums vajag TIKAI latviešu valodu. PAR BRĪVU UN LATVISKU, LATVIJU!!!