Tādējādi, lai šķērsotu šīs upītes un dziļās gravas, te ir uzbūvēti vairāki tilti. Precīzu tiltu skaitu nepateikšu, bet to te ir vismas pāris desmitu. Citi lielāki, citi mazāki, daži pussabrukuši un pamesti.
Kratovas Stevče un noslēpumainie Maķedonijas ziemeļaustrumi (Maķedonija: 7.daļa)6
Te sastopami arī mūsdienas būveti tilti, kuri jau atrodas nosacīti jaunākos pilsetas rajonos un kvartālos. Galu galā šie tilti un torņi visos laikos ir bijuši un arī šodien ir Kratovas pilsētas vizītkarte.
Tā nu Stevče izvadā mani pa vecpilsetas daļu, kura atrodas uz ziemeļu nogāzes. Tālak šķērsojam kārtējo tiltiņu un nonākam pilsētas daļā, kas izvietojusis austrumu pakalnē, starp divu upju garavām. Stevče saka, ka šī esot pilsētas pati senākā daļa. Te viņš man arī pastāsta, ka Kratova visos laikos esot bijusi ļoti internacionāla pilseta. Senāk Kratovā esot dzīvojuši daudz turku un ebreju. Rajonu kurā esam nonākuši vietejie ļaudis vēl jo projām dēvējot par ebreju kvartālu. Tāpat šeit Kratovā, esot bijušas arī vairākas mošejas, kuras gan līdz mūsdienām nav saglabājušās. Tas tādēļ, ka komunistu valdīšanas laikā tās tika nojauktas un to vietā tika uzbūvētas jaunas ēkas.
Šodien Kratova jau esot diezgan mononacionāla pilsēta un starp vairums maķedoniešu šeit varot sastapt tikai nedaudz serbu un čigānu tautības ļaudis, kuri tāpat kā maķedonieši parsvarā ir kristieši.
Te nonākam uz pavisam senas ieliņas, kuru ielenc vairākas ļoti vecas mājas. Agrāk šeit esot bijis tirgus iela ar amatnieku darbnīcām, tirgotavām un krogiem, bet šodien šī ir ļoti mierīga un šaura pilsetas ieliņa, kurā valda īsta klusums.