Uz īsu brīdi manu uzmanību piesaistīja tikai neliels kalnraču ciemats Dobrevo, kurā kādreiz darbojušās šahtas. Šeit, šī ciemata pastāvēšanas zelta laikos, patiešām esot iegūts pat zelts. Tagad ciemata industriālie objekti ir pamesti un bijušo šahtu teritorija atrodas aiz slēgtiem vārtiem, un no domas apskatīt kādu no šahtām nācas atteikties.
Tā gan nav liela bēda, jo man priekšā stāv šīs dienas galvenais mērķis, kurš sola būt interesants. Tā nu tur esmu arī nonācis. Pēc pāris desmitu kilometru brauciena nonāku jau nedaudz lileākā apdīvotā vietā. Tā ir Kratova.
Kratovas pilsetas centrs atrodas pa labi no maģistrālā ceļa. Turp es arī nogriežos un pavisam drīz nonāku diezgan plašā auto stāvlaukumā, upes krastā. Aiz šīs upes jau var manīt Kratovas vecpilsētu. Patiesībā pirms devos šurpu nevarēju nekur atrast šīs pilsētas karti vai plānu, nedz interneta resursos, nedz pieejamās kartēs veikalos, nekur! Tagad skatos uz šo pilsētu un secinu, ka tā nav liela, bet ir visai sarežģīta! Šauras ieliņas, krustu šķērsu, ved gar upes krastiem, augšup kalnā un lejup , tā teikt haotiski. Pirmā doma, jāorientējas pēc kādām augstākām būvēm un jāizmet neliels loks pa šīm šurajām ieliņām.
Noparkoju auto, paņemu fotoaparātu un taisos iet uz pilsētu, un te piepeši pienāk kāds vīrs un jautā. Vai es nevēlos nelielu ekskursiju pa pilsetu viņa pavadījumā? Godīgi sakot, ar lielu prieku pieņēmu šādu piedāvājumu! Kā nekā jau iepriekš minēju, ka informāciju par Maķedonijas ziemeļaustrumies un arī Kratovu nebija viegli atrast, un tā bija visai skopa. Pie tam, kā jau tikko minēju, arī pilsētas plānu nekur neatradu. Tādējādi nebūtu slikti, ka kāds man šeit kaut ko parādīs un pie reizes pastāstīs. Vienīgā nelame ir tāda, ka vīrs, kura vārds ir Stevče, nerunā nedz angliski, nedz krieviski. Nē nu dažus vārdus viņš no ingliša zin un saprot, un saprot arī tos krievu vārdus, kuri maķedoniešiem ir līdzīgi. Nu neko darīt! Saku lai viņš stāsta man maķedoniski un ja kaut ko var pateikt angliski vai krieviski, tad to lai arī dara. Galu galā es ar viņu arī runāju kaut kādā angļu-krievu mikslī, iestarpinot tos maķedoniešu vārdus, kurus braukājot pa Maķedoniju esmu jau paspējis iegaumēt. Galu galā sapratāmies tīri labi!
Tā nu dodos ekskursijā ar nejauši sastapto, vietējo, maķedoniešu gidu. Te pat, pie stāvlaukuma, sākas arī pats pilsetas vēsturiskais centrs. Pašā sākumā, pilsētā, pamanu arī dažas mūsdienās būvētas ēkas, bet tālāk gar kalnu nogāzēm rindojas pārsvarā senas būves. Protams pats pirmais, kas pievērš manu uzmanību, ir slavenie Kratovas tilti. Te pat pamanu arī otru šīs pilsetas simbolu-torni. Tādi te būs vairāki.
Stevče sāk man stāstīt par pilsētu, šiem tiltiem un torņiem, un protams arī par pilseta vēsturi. Tad nu es arī pāris rindiņās, to cik atceros, jums izklāstīšu. Tā teikt, pa ceļam, staigājot pa Kratovas vecpilsētu un šo to pabildējot.
Kratova. Tā ir neliela pilsēta Maķedonijas ziemeļaustrumos. Tā atrodas Osogovas kalnu masīvā, šaurā ielejā, kura pēc būtības ir sena apdzisuša vulkāna krātera sastāvdaļa. Šī pilsēta tiek uzskatīta par vienu no senākajām Maķedonijas teritorijā. Paši maķedonieši Kratovu bieži dēvē arī par pašu skaistāko pilsētu Maķedonijā.
