Izradās ka uz šīs ieliņas atrodas neliels namiņš, kurā pats Stevče ir izveidojis kaut ko līdzīgu nelielam muzejam- mākslas galerijai, jeb tūrisma centram. Te nu saprotu, ka šo savu lolojumu Stevče man vēlās parādīt. Stevče vēl piebilst, ka te, pie reizes, mēs varēšot iztukšot kādu tasi tējas.
Kratovas Stevče un noslēpumainie Maķedonijas ziemeļaustrumi (Maķedonija: 7.daļa)6
Kamēr Stevče pagatavo tēju, es nesteidzoties aplūkoju viņa birojā izstādītos eksponātus. Te ir izstādīti vairāki mākslas darbi un vēsturiski priekšmeti. Tā pat ir aplūkojami dažādi suvenīri, kurus protams var arī nopirkt.
Līdz ko tēja ir gatava, Stevče liek galdā arī mājās ceptu maizi un ar lauku sieru pildītas pankūkas. Viņš saka, ka viss tas esot ekoloģiski tīrs un bez ķīmiskām piedevām gatavots. Izrādās ka Stevče ir arī īsts dabīgo garšvielu speciālists! Viņš man iedod noprovet dažādus garšvielu maisījumus, kuri pa nelielai šķipsniņai tiek uzbērtas uz maizes. Tālak man tiek nodemonstrēts īpašs maisījums, kurš var aizvietot sāli. Pēc skata tas atgādina smalkas smiltis, bet pēc garšas tas tiešām ir kaut kas līdzīgs sālij, vienīgais ar savdabīgu un pikantu piegaršu. Stevče izrādot man sevis pagatavotās garšvielas pastāsta šo to arī par maķedoniešu nacionālās virtuves īpatnībām.Cik varu nojaust, Stevče ir īsts tās speciālists un ar ļoti lielu prieku mīl gatavot! Tikai nedaudz vēlāk uzzināšu, ka Stevče tiešām ir īsts virtuves meistars un pats personīgi piedalās dažādos pasākumos, svētkos un izstādēs, kas saistītas ar ēdienu gatavošanu.
Pēc nelielas tējas pauzes un interesantas sarunas par maķedonišu virtuvi, un veselībai labvēlīga uztura lietošanu, varam turpināt ekskursiju. Sākotnēji gan nebiju plānojis, ka tā ieilgs, bet tā kā šis pasākums ir ļoti interesants labprāt to turpinu. Stevče saka, ka viņš man kaut ko vēl vēlās parādīt.