Klosters atrodas nelielā kalnu ielokā, kuru apjož vairākas klintis. Savukārt klintīs atrodas neskaitāmas alas. Kādā no šīm alām, nošķeltībā no ārējās pasaules, droši vien arī mitinājās kāds svētais dīvainis, Gavrils Ļesnovskis, kura vārdā arī ir nosaukts šis klosteris.
Pats klostera komplekss atrodas pakalnē virs šī klinšu ieloka. Patiesībā klosteris šeit esot eksistējis jau pirms šī Gavrila apmešanās tuvējās alās. Domājams ka tas tapis XI g.s. bulgāru caru valdīšanas laikā. Vēstures pētnieki uzskata, ka tieši seit esot likti pamati bulgāru grāmatu iespiešanai un tieši šajā klosterī, no 1342. līdz 1353. gadam, esot sarakstīti vairāki viduslaiku bulgāru literatūras darbi.
XIV g.s. otrajā pusē šī novada zemes nonāca jau serbu karaļu valdījumā un klosteris pārgāja serbu pareizticīgās baznīcas valdījumā. Īpašu cieņu šim klosterim esot izrādījis serbu karalis Stefans Dušans, kurš ņēma šo klosteri savā aizbildniecībā. Savukārt turku valdīšanas laikā klosteris esot panīcis un kādu laiku esot pat pamests. Tā darbība pilnā mērā tika atjaunota tikai XIX g.s. kad šiet tika izveidota iespaidīga slāvu literatūras biblioteka.
Savukārt šodien, pēc Maķedonijas neatkarības iegūšnas un serbu pareizticīgo baznīcas ķildām, un šķelšanās, klosteris nonāca Maķedonijas pareizticīgo baznīcas valdījumā.
Tas īsumā viss par pašu klosteri. Izmetu nelielu loku pa tā teritoriju, apskatu Svētā Mihaila baznīcas, kura atrodas klostera teritorijā, interjeru un freskas.
Tālāk vēl nelielu loku izmetu pa nelielo Ļesnovo ciemu, kurš ieskauj klosteri un varu turpināt savu ceļu uz Kratovu.
Kratova (Кратово).
Pa ceļam līdz Kratovai man nākas šķērsot pāris apdzīvotas vietas. Lielākā no tām ir Probištipas pilsēta, kura manī nekādu interesi neizraisīja, jo tajā praktiski nav nekādu vērā ņemamu apskates objektu. Tas šķiet tādēļ, ka šī pilsēta tapusi kā viens no komunistiskās Dienvidslāvijas izdustriālajiem centriem. Īsāk sakot, tā ir ar kalnrūpniecību saistīta pilsēta, kura šodienas ekonomiskajos apstākļos izbauda ne tos labākos laikus.
