Piebildīšu gan, ka šo NATO paspārnē veikto operācijau, kura saucās „Sabiedroto spēks” ne visi pasaulē uztvēra viennozīmīgi. Par to vai tā bija likumīga un cik tā bija humāna diskusijas turpinās vēl šodien, bet ne par to ir šodienas stāsts. Jeb kurā gadījumā Kosovā lielākā daļa iedzīvotāju sagaidīja KROR militārās vienības, kā atbrīvotājus no Dienvidslāvijas serbu piekoptā genocīda. Protams, ka nevisai priecīgi par šādu iznākumu bija Kosovas serbi. Pēc KFOR vienību ierašanās, Kosovā atgriezās arī lielākā daļa bēgļu, kuri pēc notikušā maigi sakot nepavisam nebija labvēlīgi noskaņoti pret serbiem. KFOR zaldātiem nācās piesegt Dienvidslāvijas armijas zaldātus, kad to vienības tika izvestas no Kosovas un satrakojušies albāņu jaunieši bija gatavi tiem uzbrukt. Līdz ar armiju pirmie bēga arī tie vietējie serbi, kuri bija piedalījušies represijās pret albāņu tautības līdzpilsoņiem. Tāpat baidoties no jau atbildes represijām savas mājas pameta arī liela daļa serbu tautības iedzīvotāji, kuri nepiedalījās represijās pret albāņiem. Protams ka albāņu vidū arī atradās nemazums nacionālistu, kuri bija gatavi atriebties serbiem un savus nodomus mēģināja realizēt, un daudzviet tas arī notika. Tika dedzinātas serbu mājas un nu jau serbu tautības ļaudis bija spiesti doties bēgļu gaitās, un tad KFOR spēkiem jau nācās no vardarbības aizstāvēt serbus.
Tādējādi ar KFOR līdzdalību vairākās vietās, kur serbu tautības iedzīvotāji sastādija lielāko iedzīvotāju skaita daļu tika izveidotas speciālas zonas, kuras pastiprināti apsargāja KFOR spēki. Vēlāk šajās zonās tika izveidotas atsevišķas administrācijas un ieviesta serbu pašpārvalde. Šādas administratīvās vienības tika izveidotas ap Stripces, Novobrodo, Ranigulas, Klokot-Virbivac pilsētām un jau iepriekšējā stāsta daļā pieminētās Gračanicas apkārtnē. Praktiski šos serbu administratīvos rajonus sastāda anklāvi, kuriem nav ārējo robežu ar Kosovas kaimiņu valstīm. Izņēmums ir Štripces rajons, kurš robežojas ar Maķedoniju un šeit Ziemeļkosovā, kur tika izveidots lielākais serbu rajons, kurā ietilpst trīs serbu pašpārvaldes: Leposaviči, Zvečāni, Zubin Potok un daļa no Mitrovias pilsētas, un šis Ziemeļkosovas rajons robežojas jau ar pašu Serbiju.