Kosova 2. daļa: Kosovas problēmu kamols: Ziemeļkosova-Mitrovica.6

Šodien šeit varam apskatīt klostera baznīcas ēku, kura pedējos gados tikusi vairākkārt rekonstruēta un restaurēta. Ēkas pamatā var redzēt tās seno mūru elementus, kuri saglabājušies no XIV g.s. celtās ēkas, kuras fasāde tajos laikos esot klāta ar zilā un rozā marmora plāksnēm. Šodien no šīs seno laiku greznības nekas nav saglabājies, jo 15.g.s. klostera ēkas cieta ugungrēkā pēc kā tās arī tika pamestas. Tikai XIX g.s. sākumā turku valdīšanas laikā uz bijušās baznīcas pamatiem tika uzbūvēta mošeja. Mošeja šeit pastāvēja līdz Pirmajam Balkānu karam, kad to izpostīja un sagrāva jau serbu karavīri. Pēc šī kara klosteris un baznīca netika atjaunoti, bet tikai divas reizes 1939. un 1990. gados tika veikti seno būvju konsevācijas darbi. Tādu izskatu kādā mēs redzam šo baznīcu šodien tā ieguvusi pavisam nesen. Tad baznīca tika pie jauna jumta un tika nojaukta daļa no mūriem, kuri šeit bija uzbūveti turku laikos. Jāsaka gan, ka raugoties uz šo ēku no malas, tā joprojām nedaudz atgādina mošeju un par to, ka tā ir baznīca var pateikt tikai pēc tās kupolā uzstādītā krusta.

Toties blakus esošā klostera ēka ir pavisam jauna būve, kura uzbūvēta par pamatu ņemot vienu no seno mūru sienām, bet pašas senā klostera ēkas patiesībā atradas pavisam citā vietā un to pamatus var redzēt pakalnītē, pretējā pusē aiz baznīcas.

Neliela pastaiga pa klostera teritoriju un nu jau varam domāt par vakariņām, kuras jau sākotnēji bijām ieplānojuši ieturēt vienā no Ziemeļkosovas restorāniem. Informāciju par vienu no restorāniņiem nejauši uzgāju interneta resursos jau pirms brauciena,kad apkopoju informāciju par šo reģionu. Restorāns atrodas kādus 10 kilometrus brauciena attālumā no Baņskas, blakus esošajā Kozarevskas upes (Козаревска река) ilejā, Žernovnicas (Жерновница) ciemā.

 Tātad pametam Baņskas ciemu un dodamies vakariņot. Seko kadu 15 minūšu brauiens un esam jau pie restorāna, kurš saucās” Zavičaj (Завичаj)”, kas latviski nozīmē „Mājas”, jeb „Kā Mājās”.

Patiesībā tas nav tikai restorāns. Te ir vesels komplekss kurā ietilpst ir restorāns, ir viesnīca un pie reizes tas pilda tādu, kā etnogrāfiskā muzeja funkciju. Šis komlekss arī saucās Zavičaj etno willage (angl.) tātad „Zavičaj etnogrāfiskais ciems”. Faktiski viss šeit ierīkots īstā tautiskā stilā. Gan restorāna aprīkojumā, gan vienīcā, gan speciālās muzeja telpās dominē serbu nacionālie elementi un izstādīti dažādi senlaicīgi sadzīves prikšmeti. Arī restorāna ēdienkarte ir sastādīta balstoties uz serbu nacionālās virtuves tradīcijām. Varu droši teikt: šī ir vieta, kur var izbaudīt patiesi serbisku vidi.

Te nu beidzot pēc šodienas garās nogurdinošās ekskursijas varam mierīgi piesēst un kārtīgi paēst. Plānotā dienas programma ir izpildīta par visiem 100%. Vēl tikai palicis neliels brauciens atpakaļ līdz Prištinai.

Šoreiz pasūtam vienkārši ceptu vietējo foreli. Jā, forele šeit un visā Kosovā ir populara, jo tās mīt vietējās straujajās kalnu upītes ik visur. Tepat netālu pat manījām arī speciālas foreļu audzētavas. Tātad kosovieši ir iecienījuši ne tikai tradicionālos liellopa un jēra gaļas ēdienus. Mūs apkalpojošais bārmenis jokojot pat saka, ka forele senajā Serbijā esot bijis karaļu ēdiens.

Noslēgums.

Tā nu mierīgā gaisotnē ieturot vakariņas varam apspriest un izanalizēt  šodien redzēto, un uzzināto. Ko pāris vārdos pateikt? Mūsu secinājumi ir tādi, ka pedējos gados situācija šajā reģionā ir uzlabojusies. Tā teikt, kara atstātās rētas pakāpeniski tiek dzidētas. Protams ir palikušas arī problēmas,  kuras agrāk vai vēlāk nāksies risināt. Jo sevišķi tas attiecas uz Ziemeļkosovu, kur serbi vēl jo projām nevēlās dzīvot vienā valstī ar albāņiem un izrāda lielu pretesību visiem piedāvājumiem, kas nāk no Kosovas valsts valdības un politiķu puses. Lielā daļa serbu joprojām uzskata, ka Kosova vispār ir Serbijas sastāvdaļa un tā nevar būt neatkarīga valsts. No tiem serbiem kuri jau ir samierinājušies, ka Kosova pastāv kā valsts lielākā daļa uzskata, ka Ziemeļkosovas teritorijas ir jāatdala no Kosovas valsts un jāpievieno Serbijai. Un tikai nedaudz serbu ir samierinājušies ar faktiski esošo, jau realitāti. Jāsaka gan, ka šie serbi izbauda lielu spiedienu no pārējiem tautiešiem, kuri ir pret Kosovas valsti noskaņoti. 

Situācija varbūt mainītos, ja izlīguma procesā nejauktos nacionāli noskaņoti Serbijas politiķi un dažādi provokātori, kuri izmanto ik vienu iespēju lai noskaņotu Kosovas serbus pret Kosovas valsts vadību un valsti kā tādu. Šo politiķu sauklis ir „Bez Kosovas nav nākotnes (Serbijas nākotnes)”. Pedējā laikā gan ir panākts liels progress. Patreizējā Serbijas vadība jau ir sēdusies pie sarunu galda ar Kosvas valdības pārstāvjiem. . Lai arī negribīgi, tomer serbu vadība acīmredzot ir piekāpusies vairākos jautājumos. Ir panākti vairāki būtiski kompromisi saisībā ar Ziemeļkosovas un arī pašas Kosovas valsts nākotni. Nenoliedzami ir arī tas, ka lai šādu piekāpšanos panāktu lielu spiedienu ir izdarījusi arī Eiropas savienība.