Kosova 1. daļa: Newborn. Jaundzimusī valsts Kosova un tās galvaspilsēta Priština10

Burtiski Skanderbegam aiz muguras slejas moderna daudzstāvu ēka ar stiklotu fasādi. Tas ir Kosovas valsts valdības nams. Savukārt blakus valdības namam atrodas pavisam necila pelēka sociālisma laikos būvēta ēka, kurā atrodas Kasovas valsts parlaments. Parlamenta ēku ierobežo metāla žogs uz kura izvietotas simtiem un varbūt pat vairāk, kā 1000 fotogrāfijas. Tajās attēloti kosovieši, kuri gājuši bojā serbu piekoptā terora rezultātā 1998. un 1999. gados.

Pretējā laukuma pusē apskatām vienu no retajām vēsturiskajām ēkam tajā. Šinī ēkā tagad atrodas Kosovas nacionālais teātris, bet senāk  šī ēka esot kalpojusi, kā mošeja, jeb islama skola (medrese).

Aiz teātra ēkas seko ilela, aiz kuras jau uz vecpilsētas fona pamanām vēl vienu pieminekli. Tas ir piemineklis jau tiko pieminētajam Ibrahimam Rugovam. Tālāk aiz muguras tam jau seko vecpilsētas kvartāli, kuros var manīt vairāku mošeju minaretus.

Prištinas vecpilsēta.

 Tātad esam nonākuši līdz mūsu ekskursijas noslēdzošajam etapam un izmetīsim nelielu loku pa Prištinas vecpilsētas kvartāliem.  Tepat ieslīpi ielas pretējā pusē slejas viena no senajākajām pilsētas mošejām.

Tā ir tā saucamā Čaršijas mošeja (Xhamia e Çarshisë), kas latviski tulkojot skanāktu „Tirgus mošeja”. Faktiski šī mošeja ir Prištinas otrā vecākā ēka, kura saglabājusies līdz mūsdienām. Tā tapusi 15 g.s. sākumā, uzreiz pēc turku ierašanās Kosovā. Viena no zīmīgākajām šīs mosejas detaļām ir tās minareta spice. Izrādās, ka tā ir viena no divām minaretu akmens spicēm Balkānos kura saglabājusies. Pārējo mošeju minaretu spices jau esot veidotas no metāla vai koka. Kāpēc šī mošeja tika nosaukta par „Tirgus mošeju”? Tas tādēļ, ka gandrīz visos laikos šo mošeju ielenca tirgus. Savukārt sociālisma laikos šis tirgus tika likvidēts un ap mošeju tika izveidots parks un autostāvvieta. Šodien šinī mošejā notiek restaurācijas darbi un arī parks pie tās ir norobežots, jo tajā notiek būvdarbi. Šķiet, šeit zem parka tiek būvēta pazemes auto stāvvieta.

Faktiski šeit aiz Čaršijas mošejas atrodas pats vecpilsētas kodols un tieši šeit seko vairākas retās vēsturiskās celtnes, kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām. Kā jau iepriekš minēju, lielā daļa seno ēku, tā saucamā „ Nojaukt veco un uzbūvet jauno” plāna ietvaros, tika nojauktas un tikai retām no tām izdevās izdzīvot. Tad nu šeit mēs tās arī apskatīsim. Tepat uz priekšu, vecpilsētas kvartālos, jau var manīt dažas no tām.

Burtiski  aiz stūra atrodas ēka, kura uzbūveta 1898. gadā turku armijas vajadzībām. Tagad šajā ēkā izvietojies Kosovas vēstures muzejs. Būtu vērtīgi šo muzeju arī apmeklēt, bet tā, kā esam šeit nonākuši ļoti vēlu tas jau ir slēgts apmeklētājiem. Citiem gan iesaku, ja esat Prištinā, tad noteikti apmeklējiet to. Tas esot visai interesants!

Uzreiz aiz muzeja stūra atrodas jau nākamā mošeja. Tā ir 1834. gadā uzbūvētā Jasira Pašā (Xhamia e Jashar Pashës) mošeja. Tā gan ir bēdīgi slavena, jo lielāko daļu no tās eksistences laika tā atrodas avārijas stāvoklī un neskaitāmi mēģinājumi novērst tās sienu plaisāšanu ir beigušies neveiksmīgi.

Tepat, augšup pa ielu, jau redzams tradicionāls, turku pilsētām raksturīgais arhitektūras elements. Tas ir pulksteņa tornis „Sahat kula”. Esmu jau iepriekšējos rakstos bieži minējis, ka šādi pulksteņu torņi tika uzbūvēti bez maz vai ikvienā nozīmīgā turku pilsētā. Arī Priština turku valdīšanas laikā ir tikusi pie šāda torņa. Īstenībā tā bija un arī šodien ir laba lieta, ka ikvienam pilsētas iedzīvotājam ir iespēja noskaidrot pareizu laiku. Jo īpaši tas bija svrīgi senāk, kad rokas un kabatas pulksteņu vēl nebija, un tad, kad tie parādījās ne katrs tādus varēja atļauties.