Kosova 1. daļa: Newborn. Jaundzimusī valsts Kosova un tās galvaspilsēta Priština10

Bils Klintons nav vienīgais ārvalstu politiķis, kura vārdā Prištinā un arī citās Kosovas pilsētās ir nosauktas ielas. Tepat blakus atrodas tā laika ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vārdā nosauktā iela. Tālāk augstāk pakalnē vēl viena no centrālajām ielām ir nosaukta Džordža Buša vārdā. Tas par to, ka Džordžs esot sniedzis Kosovai iespaidīgu palīdzību ekonomikas veicnāšanas jomā un palīdzējis kosoviešiem, kuri cieta kara darbības laikā. Par kosoviešu mīlestību un cieņu pret ASV, un Eiropu, vairākās vietās liecina arī izkārtie Eiropas un ASV karogi. Tos te var manīt ik uz soļā. Uz viena no Prištinas viesnīcu ēkas  jumtiem šeit ir uzstādīta pat ASV brīvības statujas kopija. Kopumā Kosovu var uzskatīt par proamerikāniskāko valsti Eiropā un pašu proamerikāniskāko musulmaņu valsti pasulē.

Turpinām ceļu pa Bila Klintona prospektu augšup Prištinas universitātes virzienā. Jau pa gabalu, kur šis prospekts krustojas ar Džordža Buša ielu, var pamanīt lielu baznīcu.  Tā  ir Mātes Terēzes katedrāle. Šīs katoļu katedrāles celtniecība tika uzsākta pavisam nesen un tās pamat akmeni lika bijušais- pirmais Kosovas prezidents Ibrahims Rugova. Katedrāles celtniecības darbi tika pabeigti pagājušajā gadā. Šeit gan varētu rasties jautājums, ar ko tad katoļi izpelnījušies tādu privilēģiju, ka gandrīz pilnīgi musulmaniskajā Prištinā viņiem tika uzcelts šāds varens dievnams?

Izrādās, ka Prištinā tiešām dzīvo diezgan daudz katoļticīgo un protestantu. Toties pareizticīgo šeit būs vairāk kā šo reliģiju piekritēju kopā ņemot! Kāpēc šāda pretīmnākšana tieši katoļiem? Šeit šķiet jāņem vērā nesenos konfliktus starp albāņiem, kuri pārsvarā ir musulmaņi un serbiem, kuri pārsvarā ir pareizticīgie, kā rezultātā lielākajai daļai ļaužu, kuri protams ir albāņi, vēl jo projām maigi sakot ir negatīva attieksme pret pareizticību. Toties lielākā daļa  NATO karaspēka vīru, kuri palīdzēja Kosovai konflikta laikā ir katoļi un protestanti, un šie vīri tiek uzskatīti par Kosovas draugiem.  Tagad pēc kara Kosovas varas iestādes cenšas izrādīt, ka viņi ir patiesi demokrāti un ka jaunizveidotajā valstī tiek cienīti dažādu tautību un ticību ļaudis. Lai to pierādītu, tiek realizētas dažādas valsts atbalsta programmas baznīcu atjaunošanai un jaunu baznīcu būvēšanai, bet vēl jo projām dažādās politiskajās partijās ir visai atšķirīgs viedoklis, kā šos plānus realizēt. Rezultātā netiek izrādīta visai liela vēlēšanās atjaunot vai būvēt jaunas pareizticīgo baznīcas. Toties, kad radās ideja par katoļu katedrāles celtniecību nekādu nesaskaņu nebija, jo tie taču ir albāņiem lojāli. Tā arī bez jeb kādām ierunām tika atbalstīta ideja par šīs katedrāles celtniecību pašā Prištinas centrā. Šim plānam pat netraucēja fakts, ka to realizējot vajadzēja nojaukt skolu, kura atradās šajā vietā pirms tam. Tagad šo katedrāli bieži piemin kā piemēru, ka Kosovā nepastāv starpreliģiozu problēmu.

Parks pie Prištinas universitātes.

Esam nonākuši līdz vietai, kur krustojas jau pieminētās Bila Klintona un Džordža Buša ielas. Uz dienvidiem no šī krustojuma atrodas Prištinas daudzstāvu dzīvojamo māju masīvi, kuri stiepjas līdz pat Fuše Kosova (Kosovo Poļe serb.), kura agrāk bija atsevišķa pilseta, bet tagad ir saaugusi kopā ar Prištinu un var teikt ir kļuvusi par Prištinas industriālo priekšpilsētu.

Savukārt uz ziemeļiem no krustojuma atrodas jau pieminētais jaunais pilsētas centrs aiz kura seko vecpilsēta, bet aiz vecpilsetas kļūst kalnains un kalnu nogāzēs jau atrodas dzīvojamie rajoni, kuri pārsvarā sastāv no privātmājām.

Ziemeļu virzienā no krustojuma, starp  Džordža Buša un Agima Ramadani ielām, atrodas zaļumiem bagāts kvartāls, jeb parks ap kuru izvietojušās: Prištinas Universitāte, Nacionālā bibliotēka, Kosovas televīzijas centrs un vēl daži citi nozīmīgi objekti.

Šķērsojam krustojumu un nonākam šajā zaļajā zonā pie pašas universitātes. Prištinas universitāte ir izvietojusies vairākās ēkās, dažādās vietās pilsētā līdzīgi, kā tas ir ar Latvijas valsts universitāti Rīgā. Tāpat katrai no 14 fakultātēm ir izdalīta atsevišķa ēka vai ēkas daļa un lielākā daļa no tām atrodas tieš šeit, pie šī parka. Savukārt dažas šīs universitātes filiāles atrodas arī citās Kosovas pilsētās, piemeram  Mitrovicē, Prizreņā un Pejā. Runājot par šo universitāti  atskatoties tās  nesenajā vēsturē jāpiebilst, ka tieši šinī unieversitātē norisinajās vairāki svarīgi Kosovas vēsturiskie notikumi.  Jau pati par sevi universitāte te tika uzbūvēta 1970. gadā pēc torizējā Dienvidslāvijas valdnieka Tito rīkojuma, pēc 1968. gadā notikušajiem  albāņu nemieriem un protestiem, kuru viena no prasībām bija izveidot augstskolu Kosovā, kurā zinības varētu  iegūt arī Kosovas albāņi. Vēlāk 80. gadu beigās un deviņdesmitajos gados tieši šīs universitātes studenti bija tie, kuri atsāka cīņu par albāņu tiesībām. Universitātes studenti toreiz piedalījās vairākās demonstrācijas, kuras nežēlīgi apspieda tā laika Dienvidslāvijas policisti un tagad tiek uzskatīts, ka tieši tad arī uzsākās cīņa par Kosovu, jau kā neatkarīgu valsti.

Ejot dziļāk parkā nonākam līdz ļoti interesantai, īpatnējai ēkai, kuras arhitektūra atgādina kaut ko līdzīgu sociālisma laiku kosmiskajiem maotīviem. Šinī avangardiskās formas ēkā atrodas Kosovas Nacionālā bibliotēka. Tās ēka patiešām ir ļoti interesanta, kaut gan daudzi Prištinieši to saucot par pašu neglītāko ēku pilsētā.

Es gan neteiktu ka tā būtu neglīta. Varbūt mūsdienās šāda stila arhitektūra kādam šķiet arhaiska, bet jāņem vērā, ka šī ēka uzbūvēta 1982. gadā un tiem laikiem tā bija super moderna ēka! Šo ēku projektējis slavens horvātu  arhitekts Andrija Mutnjakovičs, kurš esot centies  iemiesot ēkas formās kaut ko, gan no senās Bizantijas, gan no islāma, gan no modernās  arhitektūras veinlaicīgi.

Arī ēkas interjērs ir veidots līdzīgā stilā. Īpaši interesanta ir parādes halle un jumta pasāžas virs lasītāju zālēm. Ja runa ir par bibliotēkas fondu, tad varu pieminēt to, ka 1982. gadā līdz ar šīs bibliotēkas atvēršanu uz šejieni no Prizreņas tika atvesti vērtīgi 14-15 g.s. kristiešu un musulmaņu  manuskripti, un grāmatas. Šodien šī ir galvenā Kosovas valsts bibliotēka un uz šejieni dodas liels skaits blakus esošās universitātes studentu. Tā teikt ļoti laba un ērta  kaimiņu būšana.