Kosova 1. daļa: Newborn. Jaundzimusī valsts Kosova un tās galvaspilsēta Priština10

Kosovas albāņu studenti un pilsētas iedzīvotāji izgāja ielās, massu demonstrācijās, kuras savukārt tika nežēlīgi apspiestas pielietojot šaujam ieročus. Sadursmju laikā bojā gāja vairāki protetētāji. Sekojoši Miloševičš Kosovā izsludināja ārkārtas stāvokli un tur tika ievests Dienvidslāvijas karaspēks, kurš pārstāvēja Miloševiča intereses un bija lojāls tikai serbu mazākumam. Tajā pat laikā atdzima un pieauga serbu pareizticīgās baznīcas ietekme, un baznīca izteikti lobēja serbu nacionālistu intereses visā bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Lai nostiprinātu Serbu  pareizticīgās baznīcas pozīcijas arī Kosovā vairākās vietās tika uzsākta jaunu baznīcu celtniecība. Tas atkal izraisīja neapmierinātību albāņu vairākuma, kuri pārsvarā ir musulmaņi, aprindās, jo vienlaicīgi nekas netika darīts lai atjaunotu mošejas. Vēl jo vairāk,  serbu varas iestādes neatgrieza vietējiem musulmaņim bijušās mošejas, kuras sociālistiskās Dienvidslāvijas laikos bija pielāgotas dažādām citām vajadzībām, vai nu bija izpostītas.

Par spīti jau tā lielajai spriedzei serbu varas iestādes atbalstīja ideju par katedrāles celtniecību Prištinā un tās celtniecībai izvēlājas vietu pie pašas Prištinas universitātes, kura faktiski bija tāda, kā albāņu brīvības cīnītāju citadele. Pie kam šī vieta faktiski piederēja pašai universitātei. Jau pirmajās dienās pēc celtniecības darbu uzsākšanas izcēlās sadursmes starps albāņu studentiem un policiju. Tā tas atkārtojās vairākas reizes. Studenti vairākkārt izpostīja jaunbūvi un celtniecības darbi ieilga, līdz 1999.gadā Dienvidslāvijas-serbu armija bija spiesta pamest Kosovu un Prištinu, kam sekoja grautiņi kuri tika vērsti jau pret pašiem serbiem.  Protams, ka par katedrāles celtniecību uz kādu laiku bija jāaizmirst un tagad šī nepabeigtā ēka šeit stāv, kā tāds simbols no tiem sarežģītajiem laikiem un jebkādi mēģinājumi, un idejas par tās būvdarbu atsākšanu  un tās pabeigšanu sabiedrībā tiek uztvertas visai negatīvi.

Jā, starp citu! Esmu redzejis pāris reportāžas Krievijas mēdijos kuros šī katedrāle tiek rādīta, kā piemērs tam, kā „nežēlīgie albāņu nacionālisti” ir izpostījuši Prištinas izcilāko pareizticīgo dievnamu. Protams, kā jau šiem mēdijiem pienākas tie ne vārda nepiemin, ka šinī dievnamā nekad dievkalpojumi tā arī nav notikuši un to, ka tas tā arī līdz galam nekad nav bijis uzbūvēts. Vēl jo vairāk, par iemesliem, kāpēc tā ir noticis arī nekas netiek minēts! Šeit es arī gribētu pāris vārdus piebilst: ja nu kāds kādreiz vēlās sameklēt informāciju par Kosvu interneta resursos, tad iesaku to nemeklēt krivvalodīgajās vietnēs, jo informācija tajās ir visai tendencioza un neobjektīva, par labu „serbiem-pareizticīgajiem brāļiem” virzīta.

Ibrahims Rugova.

Parka teritoriju pie Prištinas universitātes esam apskatījuši un dodamies tālāk. Parka ziemeļ-rietumu stūrī nonākam līdz vietai, kur Džordža Buša iela krustojas ar Garibaldi ielu un šeit izveidots interesants laukums ar strūklakām.

 Šo laukumu  ielenc vairākas mūsdienīgas daudzstāvu ēkas starp kurām dižākā ir Grand Hotel viesnīca. Vienas ēkas fasādi šeit rotā Kosovas pirmā prezidenta Ibrahima Rugovas bilde, bet pie strūklakām ir uzstādīts piemineklis vēl vienam Kosovas pēdējo karu varonim Zahiram Pajiziti par kuru man precīzas informācijas nav. Zinu tikai ka viņš ir viens no pirmajiem Kosovas atbrīvošanās armijas (UČK) komandieriem.  Toties Ibrahims Rugova ir viens no populārākajiem, ja ne pat populārākais politiķis un personība mūsdienu Kosovas vēsturē.  Viņam konkurenci popularitātes ziņā šeit var sastādīt tikai iepriekš minētais Adems Jašari, par kuru kā jau iepriekš teicu, pastāstīšu nakamajā stāsta daļā.

Īsuma par Ibrahimu Rugovu. Rugova patiesībā bija labi izglītots, inteliģents cilvēks un politiķis. Tieši viņš dibināja pirmo, ne komunistisko, partiju Kosovā „Kosovas demokratiskā līga”. Šī partija, Rugovas vadībā, piekopa visai mērenu nacionālo politiku un centās miermīlīgas cīņas rezultātā panākt lielākas tiesības Kosovas etniskajiem albāņiem. Sākotnēji pat tā nebija cīņa par Kosovu kā neatkarīgu valsti. Protams, ka Kosovā tajā laikā parādījās arī radikālāki politiskie grupējumi, kuriem Rugovas politika attiecībās ar Dienvidslāvijas vadību šķita nepieņemami mīksta. Neskatoties uz to, kad 1992. gadā notika pirmās Kosovas prezidenta vēlēšanas, mērenais politiķis Ibrahims Rugova uzvarēja tajās. Sekojoši Dienvidslāvijas vadība ar Slobodanu Miloševiču neatzina šo vēlēšanu likumību un vēl jo vairāk, likvidēja Kosovas autonomiju, kā rezultātā Kosovā izcēlās nemieri un vēlāk pilnvērtīgs karš. Arī šo konfliktu laikā Ibrahims Rugova bija viens no nozīmīgākajiem politiķiem un cīnītājiem par Kosovas tautu, kurš piekopa salīdzinoši mērenu augstākās diplomātijas politiku. Rugovas diplomatijas spējas vēlāk ļaudis spēja novērtēt un neskatoties uz lielu nacionālradikāļu popularitāti tautā, pēc konflikta notikušajās prezidenta vēlēšanās, tieši Rugovu,  atkal ievēlēja, jau par Kosovas valsts prezidentu. Tagad Ibrahims Rugova jau aizgājis aizsaulē, bet viņa piemiņa iemūžināta speciāli izveidotā piemiņas ansamblī pie viņa kapa vietas, kura atrodas vienā no Prištinas parkiem. Biju plānojis turp arī aiziet, bet laika trūkuma dēļ no šīs idejas nācās mums atteikties.

Mātes Terēzes bulvāris.

 Laukums kurā atrodamies patiesībā ir Prištinas atpazīstamākā un lielākā, gājējiem atvēlētā, bulvāra sastāvdaļa. Šeit sākas Mātes Terēzes bulvāris.

Ar ko tad katoļiem svetā Māte Terēze izpelnījusies tādu godu, ka musulmaniskās Kosovas galvaspilsētā, pašu populārāko bulvāri nosauca viņas vārdā? Tāpat, kas tad īsti saista Māti Terēzi ar Kosovu? Vienīgais iemesls varētu būt tas, ka Māte Terēze ir dzimusi albāņu- katoļu ģimenē un lielu daļu sava mūža viņa pavadīja Albānijā. Dzimusi patiesībā viņa ir Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē un tikai vēlāk pārcēlās uz Albāniju, kur arī uzsākās viņas popularitātes izaugsme. Kāpēc Kosovā viņa ir tik populāra ir skaidrojams ar to, ka gandrīz visi albāņu tautības ļaudis neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo, Albānijā, Kosovā, Maķedonijā vai citur,  izrāda lielu cieņu pret šo personu, pat neatkarīgi no tā kādas ticības pārstāvji viņi būtu!

Nedaudz tālāk uz šī bulvāra ir uzstādīts arī neliels piemineklis Mātei Terēzei. Citādi šo bulvāri varētu raksturot šādi: šis ir popularākais bulvāris Prištinā uz kuru iepirkties un atpūsties dodas bezmaz vai visi pilsētas iedzīvotāji, un protams tūristi. Šeit atrodas lielākā daļa labāko pilsētas veikalu un restorānu. Tāpat šeit atrodas neskaitāmi biroji un liela daļa pilsētas prestižāko dzīvokļu. Vakaros šeit pulcējas liels skaits ļaužu lai baudītu vietējo restorāniņu un kafejnīcu labumus, aplūkotu ielas mākslinieku darbus, klausītos ielas mūzikantu mūziku un dziesmas.

Arī mēs šeit esam nolēmuši ieturēt savas vairākkārt uz vēlāku laiku atliktās pusdienas. Kur paēst, mums izdodas atrast ne uzreiz,  jo meklēju ēstuvi kurā būtu iespējams nobaudīt vienu no albāņu virtuves brīnumim. Beigu beigās atrodam restorāniņu, kur tas ir iespējams. Patiesībā albāņu virtuve ir visai līdzīga, kā citās Balkānu valstīs un tajā bieži dominē ēdieni kādus gatavo arī turki. Protams, ka paši populārākie šeit ir kebabi: ir šiškebabi, ir djūnerkebabi un dažādi citi. Tos parasti gatavo dažādās ātrās ēdināšanas bufetītēs, bet nebūt restorāni būtu izņēmums, kur tos nedabūsi.  Es gan šoreiz speciāli meklēju ēstuvi kurā būtu iespējams pasūtīt kočereču (Kokoreç). Tas faktiski arī ir ēdiens kuru senāk gatavoja ik vienā ielas ēstuvītē. Tagad tas gan tā nav un kočerečs ielas bufetītēs būs reti sastopams, un to drīzāk atradīsiet kādā nopietnākā ēdināšanas iestādē. Kas tad ir šis kočerečš? Tas tāpat, kā kebabi visbiešāk tiek grillēts uz oglēm vai atklātas uguns un tas tiek pagatavots šādi. Jēra kuņģī, jeb zarnās tiek ievīstīti apcepti gaļas gabaliņi un dažādi subprodukti, piemēram sirdis, nieres, bet visbiežāk aknas. Protams pildījuma saturs tiek bagātināts ar dažādām garšvielām un novārītiem vai apceptiem dārzeņu gabaliņiem . Šad tad zarnu vietā tiekot izmantotas arī plānas gaļas strēmeles, jeb šķēles. Sekojoši šo vīstījumu, jeb rulli uzdur uz iesma un grillē. Skatoties no malas šie rullīši izskatās brīnišķīgi, bet daudziem tie var šķist aizdomīgi, jo tajos taču ietilpst visādi subprodukti, kuri ne visiem ir  pieņemami! Kad kočerečs ir gatavs, tas tiek sagriezts šķēlītēs un tiek pasniegts ar maizi jeb lavašu.