Kaukāza valdniece Vladikaukāza.17

Ieejot mošejā secinu, ka arī no iekšpuses tā izskatās  fantastiski! Jo īpaši efektīgi  izskatās tās sienu raksti un zīmējumi. Mošejas kalpotājs man te arī pastāsta, kā šo fantastisko celtni izdevās paglābt no bojāejas. Izrādās, ka 1934.gadā boļševiki šo mošeju, līdzīgi kā vairums citu reliģiska rakstura celtņu, bija plānojuši nojaukt! Galu galā, tikai masveidīgi protesti un tas, ka vietējie armijnieki iestājās par mošejas saglabāšanu, paglāba šo celtni. Kā kompromiss no boļševiku puses bija tas, ka šī celtne tika iekļauta kultūras un vēstures objektu sarakstā, un tajā tika ierīkots -Osetijas novadpētniecības muzejs.

Savukārt pēc PSRS sabrukšanas, deviņdesmitajos gados, mošeja tika atdota Vladikaukāzas musulmaņiem un tagad tā ir viena no retajām mošejām Ziemeļosetijā, kurā notiek lūgšanas. Starp citu, te piebildīšu, ka lielāka daļa osetīnu ir kristieši, bet bez viņiem Vladikaukāzā dzīvo arī pietiekoši liels skaits citu tautību cilvēku no kuriem ne mazums (inguši, azerbaidžāņi, čečeni,kabardieši, tatāri, turki u.t.t.)  ir islāma reliģijas piekritēji. Pie kam, pēdējos gados, šeit esot vērojama tendence, ka arī osetīni un vietējie krievi bieži pārejot no pareizticības uz islāma ticību.

Terekas upe un Olgas čuguna tilts.

Pēc nelielas ekskursijas pa Muhtarova mošeju es atgriežos upes krastā un turpinu ceļu dienvidu virzeinā. Šeit gar upi agrāk ir izveidota promenāde, kura šodien jau ir daļēji sagruvusi un tā prasās pēc nopietna remonta. Krasta nostiprinājumi vietām jau ir sagāzušies upē.

Patiesībā Tereka- tā šo upi sauc, ir lielākā,  garākā un ūdeņiem bagātākā upe Ziemeļkaukāzā. Tā savu tecējumu sāk netālu no Larsas kalnu pārejas, Gruzijas teritorijā, Kazbeka kalna pakājē. Tālāk šī upe šķērso Ziemeļosetijas, Kabardijas- Balkārijas, Čečenijas un Dagestānas republiku teritorijas. Galu galā šīs upes ūdeņi nonāk Kaspijas jūrā.

Te vēl gribu piebilst, ka šīs upes augštece no Kazbeka kalna piekājes līdz Vladikaukāzai ir ļoti krāčaina un bīstama. Šajā posmā bieži notiek plūdi, upes krastu nogruvumi un dažādas citas stihijas. Tereka ne vienu vien reizi ir izraisījusi plaša mēroga dabas katastrofas, kuru rezultātā esot iznīcināti pat veseli ciemi! Arī pati Vladikaukāza vairākkārt ir cietusi no dabas stihijām, kuru galvenā vaininiece un izraisītāja bija Terekas upe. Šī upe, jau vairāku simtu gadu garumā, ir sagādājusi galvassāpes tās krastos dzīvojošajiem. Te pat Vladikaukāzā ļaudis vairākkārt bija mēģinājuši būvēt tiltus pāri Terekas upei, bet to mūžs vienmēr izrādījās ļoti īss. Upes plūdu straumes tos vienkārši aprija un aiznesa!