Kaukāza valdniece Vladikaukāza.17

Vladikaukāzā mēs ierodamies no ziemeļu puses, kur plešas līdzenums. Te piebildīšu, ka  pati Vladikaukāzas pilsēta atrodas vietā, kur Terekas upe tekot no Kaukāza kalniem nonāk tā saucamajā- Osetīnu slīpajā līdzenumā. Tas nozīmē, ka pilsēta faktiski atrodas uz nosacītas robežas starp Kaukāza kalniem un līdzenumu.  Vaso man saka: ja šodien nelītu lietus un nebūtu tā apmācies, tad jau no šejienes mēs varētu redzēt Kaukāza kalnu grēdas, kuras atrodas uzreiz aiz pilsētas. Labā laikā no šejienes tīri labi var saskatīt arī paša Kazbeka kalna ledājiem klāto virsotni!

Vladikaukāza: kas tad īsti ir šī pilsēta? Šodien tā ir Ziemeļosetijas-Alānijs republikas galvaspilsēta. Vladikaukāzā dzīvo vairāk kā 300 000 iedzīvotāju un pēc iedzīvotāju skaita tā ir otra  lielākā pilsēta Krievijas Ziemeļkaukāzā (lielāka ir tikai Mahačkala Dagestānā). Pats pilsētas nosaukums ir radies 1784.gadā, kad slavenais krievu ģenerālis-grāfs Poķomkins šādi nosauca vienu no pirmajiem krievu cietokšņiem, kurš tika uzbūvēts šeit-Terekas upes krastā. Pēc būtības šis nosaukums-Vladikaukāza («Владикавказ», krievu valodā nozīmē: valdīt pār Kaukāzu (kriev.-владеть Кавказом), jeb Kaukāza valdniece (krievu val.-властвовать над Кавказом). Vispār pats šīs pilsētas nosaukums jau arī norāda uz to, kāda tad būtu šīs pilsētas īstā loma! Par Vladikaukāzas  pilsētu un tās vēsturi es vēl pastāstīšu nedaudz vēlāk, bet tagad dodamies līdz viesnīcai.

Seko kādu divdesmit minūšu brauciens pa pilsētu un esam nonākuši līdz viiesnīcai. Tās nosaukums arī ir „Vladikaukāza (Гостиница Владикавказ)”. Te nu es pavadīšu vienu nakti un rīt jau došos tālāk uz Ingušijas republiku. Kā redzat, laika nav daudz un tas nozīmē, ka nopietnai Ziemeļosetijas republikas apskatei man laika nepietiek. Godīgi sakot -šajā republikā,  šī ceļojuma laikā esmu ieplānojis apskatīt tikai divas pilsētas. Tās ir- Beslana par kuru tikko stāstīju un Vladikaukāza, kurā pavadīšu šo vakaru. Savukārt, lai kārtīgāk iepazītu visu Ziemeļosetijas republiku un to kā dzīvo osetīni, nāksies kādreiz šeit atgriezties vēlreiz. Tad šīs republikas apskatei būs jāziedo vismaz divas-trīs pilnas dienas.  Tagad pastāstīšu par to,  ko apskatīšu šovakar Vladikaukāzā un nedaudz iepazīstināšu jūs ar šīs pilsētas vēsturi. Pie reizes, kā jau tikko minēju, noskaidrosim, vai šī pilsēta tiešām attaisno savu lepno nosaukumu- „Kaukāza valdniece”?

Un tā! Sarunāju ar Vaso, ka rīt no rīta viņš mani sagaidīs pie viesnīcas un aizvedīs līdz Nazraņai-Ingušijas republikā. Te arī atvados no Vaso un dodos uz viesnīcas reģistratūru, kur  saņemu sava numuriņa atslēgas. Patiesībā izrādās, ka viesnīca „Vladikaukāza” ir tipiska padomju laika viesnīca, kurā pēdējos gados ir veiktas nelielas izmaiņas, bet tās interjērs un numuriņi vienalga ir saglabājuši savu padomju garu (в советском духе)!

Starp citu, viesnīcas hallē šodien visus ienākošos viesus sagaida osetīnu tautas mūzikas un deju ansamblis, kurš spēlē īstu osetīnu mūziku un demonstrē interesantus, un atraktīvus dančus! Pie reizes, visi kas šodien ierodas viesnīcā, tiek uzcienāti ar pīrāgiem, jeb kā krievi saka- viesi tiek cienāti ar maizi un sāli (гостей хлебом-солью угощаем)!

Uz īsu brīdi pakavējos viesnīca un nedaudz atpūšos. Pasēžu uz balkona, lēnā garā iztukšojot vīna glāzi un pie reizes apskatos arī pilsētas panorāmu. Te pat lejā atrodas Terekas upe, kura sadala Vladikaukāzas pilsētu divās daļās. Upes pretējā (labējā) krastā atrodas pilsētas vecākā daļa, jeb vecpilsēta. Turp šovakar es arī došos, bet pirms tam apskatīšu pāris  objektus, kuri atrodas šim pus upei. Pirmo no tiem var redzēt jau no šejienes .

Tā ir mošeja, kura atrodas burtiski pāris simtu metru attālumā no viesnīcas. Vairākos informatīvajos materiālos par Vladikaukāzu ir teikts, ka šī esot viena no skaistākajām mošejām Ziemeļkaukāzā! Vai tas tā ir? Par to tūlīt varēšu pārliecināties. Tātad, laiks ir doties uz pilsētu, lai līdz brīdim kad satumsīs varu to daudzmaz apskatīt.

Muhtarova mošeja-skaistākā mošeja Kaukāzā.

Pēc īsās atpūtas pametu viesnīcu un dodos uz pilsētu. Vispirms iešu pa šo Terekas upes krastu uz dienvidiem-Kaukāza kalnu virzienā, kur sekošu līdz tiltam. Šķērsojot ielu pie viesnīcas nonāku nelielā skvērā kurš atrodas burtiski upes krastā. Savukārt skvēra  dienvidu galā jau atrodas tikko pieminētā mošeja.

Tā ir tā saucamā Muhtarova sunītu mošeja.Šī mošeja šeit tika būvēta 1908.gadā par kāda Azerbaidžānas  naftas tirgotāja un mecenāta-Murtuza Agi Muhtarova ziedotiem līdzekļiem. Kā redzat par godu šim vīram šī mošeja tā  arī tika nosaukta. Pētot šīs mošejas vēsturi manu uzmanību  piesaista vēl viens interesants fakts. Tas ir tāds, ka šīs mošejas projektēšanu veica slavens poļu arhitekts-Jozefs Ploško, kurš XX g.s. sākumā, vairākus gadus, bija Baku pilsētas (Azerbaidžānas galvaspilsēta) galvenais arhitekts. Šī arhitekta uzbūvētie nami vēl šodien rotā Baku pilsētas panorāmu, un daudzi no tiem ir iekļauti Azerbaidžānas arhitektūras pieminekļu sarakstā. Pie tam,  šeit vēl piebildīšu, ka dažas šī arhitekta radītās celtnes jau pievērsa manu uzmanību, kad pirms vairākiem gadiem paviesojos Baku pilsētā.

Runājot par šo mošeju tiešām varu piebilst, ka tā izskatās iespaidīgi! Tās arhitektūra ir ļoti savdabīga un tā atšķiras no vairums citām mošejām, kuras esmu redzējis.