›

Černobiļa. Tās noslēpumi un realitāte.85

3304 4

Tad nonakam pascaronā ēdam... Autors: Pēteris Vēciņš Černobiļa. Tās noslēpumi un realitāte.

Tad nonakam pašā ēdam zālē. Viss kā padomju laikos! Droši vien šeit šādi izskatījās arī 1986. gadā, kad notika Černobiļas avārija. Nekas nav manījies. Arī ēdieni tādi kā tajos laikos. Tas nekas! Kā reiz pienāk tāds nostaļģiskas atmiņas par tiem laikiem. Ēdienu izvēle izrādās visai plaša. Mums, kā EX PSRS pilsoņiem izvēle nesagādā nekādas grūtības. Toties mūsu ceļa biedriem no Austrālijas, ASV un Japānas šis pasākums izvēršas visai ineresanti. Viņiem šāda maltīte ir kas jauns! Jeb kura gadījumā paēdām visi un nekādu sūdzību nebija. Pat mūsu svešzemju kolēģi atzina, ka esot specifiski, bet garšīgi. Maltīte noslēdzas ar klasisoko kompotu (компот).

Ir paēsts uz varam jau doties... Autors: Pēteris Vēciņš Černobiļa. Tās noslēpumi un realitāte.

Ir paēsts uz varam jau doties atceļā uz Kijevu, bet pirms tam vēl palicis pēdējais apskates objekts. Tas atrodas tepat pie ēdnīcas ielas pretējā pusē. Tas vairāk izskatās, kā piemineklis mirušiem ciemiem un pilsētām. Šeit izveidota aleja no ceļa zīmēm ar ciemu un pilsētu nosaukumiem, kuri pēc avārijas tika evakuēti un uz šodienu tie ir pamesti. Alejas sakumā uzstādīta no metāla armatūras stieņiem izveidota enģeļa figūra. Tālāk taciņa ved starp šīm zīmēm uz kurām vienā pusē ir ciema nosaukums, kā iebraucot apdzīvotā vietā, bet otrā pārstrīpots, kā izbraucot. Šādu plāksnīšu seit ir vairak, kā 100 (precīzi neatceros).

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Pa vidu scaronij alejai... Autors: Pēteris Vēciņš Černobiļa. Tās noslēpumi un realitāte.

Pa vidu šij alejai ierīkotas pastkastītes, kur katrai apdzīvotajai vietai ir sava kastīte. Šīs pastkastītes ir visai simboliskas, jo paši šie ciemi var teikt ir jau miruši, bet vēl jo projām kads mēdzot uz tiem nosūtīt kādu vēstuli. Tad šīs vēstules arī nonākot šeit. Velāk tās tiekot pārbaudītas un pasta darbinieki mēģina atrast to adresātus. Lielakā daļa no vēstulēm savus adresātus tā arī neatrod! Vai nu šie ļaudis, kam vēstules adresētas ir apmetušies uz dzīvi kur citur un nav devuši ziņu, bet biežāk tie tomēr aizgajuši aizsaulē.

Te nu ar tādu drūmu noti mūsu ekskursija noslēdzas. Priekšā vēl nedaudz vairāk, ka 100 kilometri līdz Kijevai un būs jau vēls vakars. Pa ceļam mums autobusā izvēršas diskusija par Černobiļas nākotni. Pirmīt jau nedaudz pieskāros tēmai par kodolenerģētiku un Černobiļas likteni, kurš nepavisam nav viennozīmīgs. Patiesībā tas ir pavisam sarežģīts un pārsvarā ar politiku saistīts. Par to varētu diskutēt gari un plaši, bet tas jau jadara ne šeit- ceļojuma aprakstā.

1 Kontrol postenis Ditjatki 2... Autors: Pēteris Vēciņš Černobiļa. Tās noslēpumi un realitāte.

1. Kontrol postenis Ditjatki, 2. Zaļesjes ciems, 3. Kontrol postenis Ļeļiv, 4. Kopaču ciems, 5. Pripjatas zīme un Rudais mežš, 6. Pripjatas pilsēta, 7. AES ceturtais reaktors, 8. Topošais sarkofāgs, 9. Piemineklis Černobiļas ukundzēsējiem, 10. Memoriāls pamestajiem ciemiem un pilsētām.

Ar to arī beigšu šo savu stāstiņu par manu ceļojumu uz Černobiļas slēgto zonu.

Pagaidām uz redzēšanos.

Peteris Vēciņš (Gravesend). 03. Jūlijs 2013.