Dodos pa kalna kori uz priekšu un pa ceļam cenšos apložņāt visus klintīm lidzīgus veidojumus, jo kaut kur šeit netālu no virsotnes klintīs ir ala, kuru arī biju plānojis apskatīt, bet nevaru to tā uzreiz atrast. Diemžēl man nav arī daudz laika meklēt -. pulkstenis jau ir gandrīz astoņi vakarā. Perspektīva rāpties lejā no kalna krēslā vai pa tumsu galīgi neiepriecina, tāpēc atmetu alas meklējumus un dodos tik tālāk - nokāpt plānoju pa citu nogāzi un doties tālak uz Church Stretton.
Pa ceļam ķeru vēl kādu panorāmu.
Šī ir Three fingers rock. Klints izskats skaidrāk par skaidru pasaka, kāpēc tai ir dots tāds nosaukums
Vēl pēdēja atvadu panorāma pirms došanās lejā
Pēc uzkāpšanas kalnā iedomājos, ka grūtākais jau ir aiz muguras, bet kļūdījos. Nokāpt nācās pa šo nogāzi, kura bija pat vēl stāvāka kā kalna otra puse, pa kuru es uzkāpu. Velosipēdu biju spiests nest rokās visu ceļu, jo stumt bija neiespējami pārāk lielā stāvuma dēļ.
Kāpiens nu jau pāri pusei un mazliet atpūšos pie vārtiņiem uz takas.
Beidzot lejā uz ceļa, kuram manuprāt javed uz Church Stretton. Velosipēdu varu izmantot arī braukšanai, nevis tikai staipīšanai.
Pēc neliela posma gan nedaudz apjūku, jo ceļš ieved liellopu fermā. Pēc nelielas minstināšanās nolemju braukt caur fermas teritoriju, jo nav vairs ne mazākās vēlēšanās meklēt kādu apkārtceļu.
Uz atvadām vēl nobildēju govju fermu ar skumīgu govi uz Caer Caradoc fona un, izlīkumojis gar dažām būvēm, izbraucu uz ceļa, kas veiksmīgi mani aizved uz Churh Stretton. Atpakaļ uz Telfordu dodos ar vilcienu, pietiek šodien mīties.