Ar velosipēdu uz Caer Caradoc8

Sasodīts!!! Viņas mani novēro. Šķiet viņām ir kas nelāgs prātā.

Dažas jau pavisam atklāti blenž un mani sāk pārņemt panika. Jāglābjas kamēr vēl var un es sāku drudžaini raudzīties apkārt un meklēt  glābšanās ceļus.

Beidzot atrodu risinājumu - kalna virsotnē aitu nav, tāpēc steidzīgi dodos tālāk uz turieni.

Pēdējais posms izrādījās daudz grūtāks, jo nogāze bija stāva un taka bija parvērtusies par mālos iebradātu bedrīšu rindu, kuras varēju izmantot kā pakāpienus. Pieļauju, ka lietus laikā šis kalns kļūst praktiski nepieejams, jo pēc pieredzes zinu, ka slapji Anglijas māli ir nenormāli slideni.

Nu jau esmu gandrīz virsotnē. Kaut kad sen atpakaļ bronzas laikmetā šeit ir bijis nocietinājums un šīs ir paliekas no zemes vaļņa. Vēl šodien var izsekot, ka šis valnis apjozis visu virsotni.

Beidzot esmu pašā virsotnē. Fonā atpūšas mans uzticamais ceļabiedrs - velosipēds

Kārtējā panorāma no augšas

Skats uz Church Stretton no augšas