Šo uzskatu var pieskaitīt pie urbānajām leģendām, kas ir ieguvušas daudz piekritēju un tām ir ilga vēsture. Teorija atšķiras no citām līdzīgām leģendām ar to, ka 19. gs. šis uzskats tika attiecināts uz viduslaikiem. Zinātne ir spērusi lielu soli uz priekšu salīdzinot ar to laiku un ir vairāk nekā skaidrs, ka Zemei ir lodveida forma, bet attieksme pret vēsturi un tās izmantošanu ir aplikusi tāda pati. Tas nav mainījies gadsimtiem ilgi, veids kā pamatot savu darbību un uzskatus, pārrakstot vēsturi. Šajā gadījumā vēstures pārrakstīšana ir parocīga gan tiem, kas grib sevi parādīt spožākā gaismā, gan tiem, kas joprojām grib turpināt atbalstīt uzskatu. Abus variantus ir viegli realizēt, jo agrāk uzskatīja, ka Zeme ir pasaules centrs un visi debess ķermeņi griežas ap to, bet tomēr tas vēl uzreiz nenozīmē, ka viss griezās ap plakanu pasauli. Vai Kolumbs vispār dotos uz Rietumiem, gribēdams sasniegt Indiju, ja dzīvotu plakanā pasaulē, vai arī viņš uzskatīja, ka apbrauks zemeslodei apkārt?
Vai Zeme bija plakana?10
Plakanās Zemes teorija ir plaši sastopama dažādu kultūru mantojumā. Piemēram, ķīnieši uzskatīja, ka Zeme ir plakans kvadrāts un debesis ir apaļš baldahīns. Senajā ģermāņu mitoloģijā visa pazīstamā zeme tika saukta par Midgard, bet tā arī bija plakana. Tā pat uzskatīja grieķi līdz 6 gs. pr. Kr. tomēr pateicoties Pitagoram šis uzskats mainījās. Kas attiecās uz Viduslaiku Eiropu, tad šeit izglītotākie prāti ļoti labi zināja šo grieķu mācību, kā arī prata pamatot to astronomiskajiem mērinstrumentiem. Par kādu baznīcas atbalstītu plakanās Zemes mācību vispār var būt runa, ja vadošais 13.gs. teologs Akvīnas Toms savā darbā "Summa Theologiae" Zemes sfēriskumu min kā neapgāžamu faktu, ko var pierādīt kā fiziķi, tā arī astronomi.
19.gs. var tikt raksturots kā lielo izgudrojumu laikmets un ar otro industriālo revolūciju. Tas savā ziņā dot augsni tam, lai sevi vēl vairāk celtu gaismā un to ir iespējams izdarīt uz vēstures rēķina. Var būt tas ir iemesls, kāpēc 1828.g. pēc Vašingtona Irvinga publicētās ļoti romantizētās Kolumba biogrāfijas uzskats par tumšajiem Viduslaikiem ar plakanu Zemi iedzīvojās. Patiesībā pirms došanās ceļojumā Kolumba lielākās rūpes bija par zemeslodes izmēriem, ko viņš nepareizi aprēķināja, un ceļojuma ilgums, lai sasniegtu Japānu. Tas, ka viņš ar savu komandu atklāja Karību salas, bija tīrā nejaušība un paglāba viņus no bada nāves. Tas, protams, neatbilda Irvinga uzdevumam - uzrakstīt biogrāfiju par Kolumbu kā progresīvu domātāju, kurš pagrieza muguru Vecās pasaules māņiem, un tādā veidā, veicot Baznīcai netīkamu ceļojumu, atklāja, ka Zeme ir apaļa.
Pēc šīs autobiogrāfijas publicēšanas sāka uzrasties arī citi darbi, kur tika atbalstīta doma par plakano Zemi viduslaikos. Šie uzskati tikai popularizēti no baznīcas pretinieku puses, palīdzot veidot uzskatu par tumšajiem viduslaikiem. 1837.g. Villiams Vīvela izdotajā darbā tika minēti agro viduslaiku domātāji Lactantius un Cosmas Indicopleustes kā pierādījumi plakanās Zemes uzskatam. Ne viens, ne otrs nebija autoritātes, vai arī kādā veidā nozīmīgi, lai viņu darbus varētu lietot par pierādījumu. Tie drīzāk bija īpatņi, kas neskatoties uz vispārējo viedokli un pierādījumiem, gribēja pierādīt pretējo. Pie šiem plakanzemjiem var pieskaitīt vēl vienu darbu - bildi ar ceļotāju, kurš ir sasniedzis Zemes malu un iebāž galvu debesīs. Tā parādījās atklātībā tikai 1888.g. un kļuva pazīstama kā Flamarionas gravējums. Gravējums bija kā ilustrācija no 16.gs nākušam tekstam, taču tam bija 19.gs stilā ieturētas maliņas, kas vēlākās publikācijās pazuda.
Pārsteidzoši ir tas, ka arī mūsdienās atrodas cilvēki, kas uzskata, ka Zeme ir plakana. Vēl vairāk ir tādu, kas domā, ka viduslaikos tā domāja, taču mēģinot pietuvināti izpētīt šādu uzskatu, tas sašķīst gabalos. Par labu tam, ka cilvēki ļoti labi zināja par Zemes lodveida formu, liecina kaut vai karaļu varas simbols globus cruciger - kā vēl labāk simbolizēt varenumu, ja ne simboliski rokā turot Zemeslodi. Vislabāk par šo ir pateikts Tafsir al-Kabir, 12.gs. arābu filozofa al-Razi grāmatā, ka Zeme esot neiedomājami liela lode, bet skatoties uz tās atsevišķiem gabaliem, šķiet, ka tā ir plakana.
Bet nu tas, ka daudzi joprojām domā, ka Zeme ir plakana, drīzāk liecina par vēlmi meklēt "patiesību", jeb atklāt mērķtiecīgi radītas sazvērestības. Par sazvērestībam rakstīju iepriekš rakstā http://spoki.tvnet.lv/mistika/Konspiracija/716794