Dīvains metāls, kas atrasts senā dārgumu krājumā4

Tomēr kolekcijas vecuma noteikšana ir bijusi nedaudz sarežģīta, pateicoties diviem objektiem: nelielai, dobai puslodei, kas tiek uzskatīta par sceptera vai zobena roktura daļu; un vienai rokassprādzei. Abiem ir tas, ko arheologi raksturojuši kā "dzelzs" izskats, proti, tie šķiet izgatavoti no dzelzs.

Ibērijas pussalā dzelzs laikmets, kur kausētais sauszemes dzelzs sāka aizstāt bronzu, sākās tikai aptuveni 850. gadu p.m.ē. Problēma ir tā, ka zelta materiāli ir datēti ar 1500. līdz 1200. gadu p.m.ē. Tāpēc šajā kontekstā noskaidrot, kā ar Vilēnas dārgumiem saistās melnā izskata artefakti, ir bijusi zināma mīkla.

Tomēr dzelzsrūda no Zemes garozas nav vienīgais kaļamā dzelzs avots. Visā pasaulē ir vairāki pirmsdzelzs laikmeta dzelzs artefakti, kas tika kalti no meteorītu materiāliem. Varbūt visslavenākais ir faraona Tutanhamona meteorīta dzelzs duncis, taču ir arī citi bronzas laikmeta ieroči, kas izgatavoti no šī materiāla, un tie tika ļoti augstu novērtēti.

Ir veids, kā noteikt atšķirību: dzelzs no meteorītiem satur daudz augstāku niķeļa saturu nekā dzelzs, kas iegūts uz Zemes. Tāpēc pētnieki saņēma atļauju no Vilēnas pašvaldības arheoloģijas muzeja, kurā atrodas kolekcija, rūpīgi pārbaudīt abus artefaktus un noteikt nikeļa daudzumu tajos.

Viņi rūpīgi paņēma abu artefaktu paraugus un pakļāva materiālu masas spektrometrijai, lai noteiktu to sastāvu. Neskatoties uz augsto korozijas pakāpi, kas maina artefakta elementāro uzbūvi, rezultāti liecina, ka gan puslode, gan rokassprādze ir izgatavotas no meteorīta dzelzs.

Tas lieliski atrisina dilemmu par to, kā abi artefakti iederas ar pārējo kolekciju: tie tika izgatavoti aptuveni tajā pašā laika posmā, kas datēti ar aptuveni 1400. līdz 1200. gadu p.m.ē.

"Pieejamie dati liecina, ka "vāciņš" un rokassprādze no Vilēnas dārgumiem šobrīd būtu pirmie divi gabali, kas saistīti ar meteorīta dzelzi Ibērijas pussalā," pētnieki skaidro savā rakstā, "kas ir saderīgs ar vēlās bronzas hronoloģiju, pirms plašā Zemes izcelsmes dzelzs ražošanas."

Tagad, tā kā objekti ir tik stipri sarūsējuši, rezultāti nav pārliecinoši. Taču ir jaunākas, neinvazīvas metodes, ko varētu izmantot objektiem, lai iegūtu detalizētāku datu kopumu, kas palīdzētu apstiprināt atklājumus, iesaka komanda.