Oto Rāns bija gejs, kas to arī neslēpa, un liberāls vēsturnieks, kas mēģināja atrast Svēto grālu. Diemžēl, Heinriham Himleram, SS struktūru vadītājam, ļoti patika viņa darbi. Tā bija liktenīga kombinācija, kas Oto Rānu noveda pāragrā nāvē, bet viņa stāsts var būt kalpojis par iedvesmu Indiana Džonsa piedzīvojumiem, tikai īstajā stāstā laimīgas beigas izpalika.
Viņš apskrēja vai puspasauli meklējot zudošos dārgumus un viņa apsēstība bija Svētais grāls. Viņa meklējumi cieši saistījās ar 20. gs. lielāko konfliktu. Kas bija pārsteidzoši, viņš bija arī nacists.
Viņš piedzima 1904. g. Mišelstadā, Vācijā, 1904. g. Pēc filozofijas grāda iegūšanas 1924. g. viņš daudz ceļoja uz Pirenejiem Francijas dienvidos, kur, pēc viņa uzskatiem, vajadzēja atrasties Svētajam grālam un ka kataru sekta bija pēdējie, kuru īpašumā tas atradās.
Katari bija sekta, kas noliedza tā laika katoļu baznīcas korupciju un indulgences. Tā ieguva zināmu varu un ietekmi līdz 13. gs. inkvizīcija iznīcināja, atstājot no tās tikai drupas un baumas.
Iedvesmojoties no 13. gs. poēmas "Parcifāls" O. Rāns sāka uzskatīt, ka poēmā atrodamās norādes ir tiešs norādījums uz pili Francijas dienvidos kā pēdējo Svēta grāla atrašanās vietu. Viņš neatrada grālu Langdokas pilī, bet pēc neveiksmīgajiem meklējumiem viņš uzraksīja pirmo grāmatu. Tieši pateicoties grāmatai viņš ieguva "superfanu" Heinrihu Himleru. Viņš piedāvāja finansēt grāla meklējumus pilnā apjomā, bet Rānam vajadzēja pievienoties partijai.
Nacistu partija nebija labākā vieta Rānam. Viņš bija gejs un liberālis. Pilnīgi galīgi ne antisemīts. Viņa uzskati bija pretēji partijas paustajai ideoloģijai, bet vēlme atrast grālu bija stipraka un 1930-to gadu sākumā viņš pievienojās partijai. Saprotams, ka arī ar SS finansējumu grālu viņš neatrada, bet uzrakstīja otro grāmatu "Lucifer's Court: A Heretic's Journey in Search of the Light Bringers". Kaut kas tajā grāmata ļoti patika Himleram, jo viņš pasūtīja tūkstošiem kopiju.
Neskatoties uz to Himlers bija vīlies. Turklāt atklātība nonāca viņa geju afēras un tas ļoti nepatika partijai. 1937. g. viņu nozīmēja uz Dahavas koncentrācijas nometni par apsargu. Redzētais viņu šokēja: "Es izjūtu tādas skumjas par savu valsti. Tas ir neiespējami tolerantam un liberālam cilvēkam kā es dzīvot nācijā, par kādu ir kļuvusi mana valsts."
Viņš izstājās no SS 1939. g., bet vēlāk tā paša gada 13. martā viņu atrada nosalušu līdz nāvei Tiroles Alpos. Iespējams, ka tā bija pašnāvība.
Iespējams, ka viņš bija kā zinātnieks Elsa šreiders no "Indiana Jones and the Last Crusade" - izcils zinātnieks, kuru apžilbināja ambīcijas un viņš pievienojās nepareizajai pusei.
Kaut kad sen šo lasīju ''Ilustrētajā Vēsturē'' vai tamlīdzīgā žurnālā. Interesants stāsts.
Ja pareizi saprotu, tad cilvēks vispār neko dzīvē nesasniedza. Bija kādas teorijas par grālu, kuras nekādā vaidā neapstiprinājās, bija tikai milzīgs lauziens ar daudz iztērētu naudu. Zils neveiksminieks ne zinātnieks. 
